Lai gan Polija pēc 15 mēnešu izmeklēšanas atzīst, ka galvenais vaininieks ir pilots, sava daļa atbildības esot jāuzņemas arī Krievijas gaisa satiksmes kontrolieriem. Tie snieguši kļūdainus ziņojumus un likuši domāt, ka lidaparāts īsi pirms ietriekšanās kokā atrodas aptuveni 60 metru augstāk nekā patiesībā. Tāpat lidlaukā esot bijis pārāk vājš apgaismojums, lai nodrošinātu drošu piezemēšanos biezajā miglā.
Polija piekrīt, ka apkalpei trūcis pieredzes lidaparāta vadībā sliktos laikapstākļos, kādi bijuši avārijas brīdī. Aviolainera TU-154 ekipējums neesot bijis labākajā kārtībā, turklāt galvenais pilots vienīgais pārzinājis krievu valodu, tādēļ papildus tiešajiem pienākumiem uzturējis kontaktus ar lidlauka darbiniekiem, izmeklēšanas komisijas slēdzienu citējis Reuters.
Poļi noliedz Krievijas apgalvojumus, ka uz pilotu būtu izdarīts augstākstāvošu amatpersonu spiediens, liekot nolaisties par spīti lielajai bīstamībai.
Izmeklēšanas komisijas pārstāvji preses konferencē uzsvēra, ka Krievija nav sniegusi visu tās rīcībā esošo informāciju par katastrofu, raksta NEWSru.com. Turklāt viens no valsts rīcībā esošajiem ierakstiem esot nozudis, apgrūtinot katastrofas iemeslu šķetināšanas procesu.
Medijos nonākusi informācija, ka izmeklēšanas komisija iekšlietu ministra Ježi Millera vadībā sastādījusi arī 150 cilvēku sarakstu, kurus vaino katastrofā. Tomēr viņu vārdi nav iekļauti ziņojumā.
Ziņojums draud saasināt jau tā saspringtās abu valstu attiecības, raksta Associated Press. Poļi ar nepacietību gaidīja savas izmeklēšanas rezultātus, vainojot Krieviju mēģinājumos izvairīties no līdzatbildības. Polijas premjers Donalds Tusks jau iepriekš nodēvējis Krievijas atzinumu par «nepilnīgu».
Katastrofa, kurā gāja bojā liela daļa Polijas politiskās elites, notika pagājušā gada 10. aprīlī. Delegācija bija ceļā uz pasākumu Katiņā Otrā pasaules kara laikā nogalināto Polijas armijas virsnieku piemiņai.