Lai mēs būtu konsekventi referenduma vērtējumā, atcerēsimies, ka Saskaņas centrs vienmēr ir iestājies par Latvijas pievienošanos Eiropas minoritāšu konvencijai, kas paredz, ka tajos reģionos, kur kompakti dzīvo vienas vai otras etniskās grupas pārstāvji, arī pašvaldībās var tikt lietota attiecīgā valoda. Mēs ne vienreiz vien esam piedāvājuši Saeimā šo principu ieviest, bet diemžēl tas netika īstenots. Būsi reālisti - Saskaņas centrs pilnā apjomā nekad nav atbalstījis referendumu, tas nekad nav izskanējis mūsu Saeimas frakcijā.
Kā jūs pats balsojāt referendumā?
Es vispār nebalsoju. Es uzskatu, ka tas ir farss un ļoti smalki izplānota provokācija. Latvijas referendumu es sasaistu kopā ar notikumiem Tuvajos un Vidējos Austrumos, Ziemeļāfrikā. Latvija faktiski tika izmantota kā poligons, lai pakaitinātu Krieviju. Kad es dzirdu, ka referenduma izcelsmē Krievija ir spēlējusi dominējošo lomu, es tam nepiekrītu. Mans personiskais viedoklis ir, ka referenduma sponsori un idejiskie autori ir jāmeklē mazliet vairāk uz rietumiem.
Jūs domājat, ka nevis Krievija, bet kāds cits sponsorēja un provocēja šo referendumu?
Pilnīgi pareizi. To, ka Krievija pēc tam izmantoja šī referenduma rezultātus - tā ir pavisam cita lieta. Krievijai šajā ziņā nav nekādu problēmu - paskatīsimies, kā mēs visu laiku kāpjam uz grābekļa kaut vai ar 16. martu. Iniciators, lai ieviestu 16. martu kā svinamo dienu, bija toreizējais prezidents Guntis Ulmanis. Kaut gan viņš tika brīdināts, ar ko tas viss var beigties. Pēc tam jau ieslēgt atpakaļgaitu ir ļoti grūti. Un tas, ka mūsu austrumu kaimiņš ļoti labi prot izmantot mūsu pieļautās kļūdas - jo mēs visu laiku kāpjam uz viena un tā paša grābekļa -, ir mūsu problēma.
Jūs gribat pateikt, ka Rietumos ir spēki, kas ir ieinteresēti visu laiku uzturēt konfliktu Latvijas un Krievijas attiecībās?
Šeit ir jāskatās uz tiem notikumiem, kas ir Sīrijā, kas bija Lībijā, kāpēc tas viss notiek. Manā uztverē ASV Tuvajos un Vidējos Austrumos risina savas globālās intereses, pirmkārt, nepieļaut musulmaņu konsolidāciju kā tādu, otrkārt, patlaban pasaulē notiek aktīva cīņa par derīgajiem izrakteņiem.
Ne mums ir derīgie izrakteņi, ne mums ir musulmaņi - ar ko tad ir interesanta Latvija?
Mēs esam interesanti ar lielo krievvalodīgo iedzīvotāju īpatsvaru Latvijā. Es vienmēr modelēju, izejot no paša sliktākā, kas var būt. Ja notiktu vissliktākais scenārijs un sāktos etniskie konflikti, Krievijai būtu jāpieņem lēmums, ko darīt. Bet Krievijā ir pieņemts lēmums, ka jāaizstāv savi tautieši ārpus šīs valsts robežām. Rezultātā notikumi Latvijā varētu novest pie NATO un Krievijas konflikta.
Gala rezultātā tas varētu novest pie Krievijas tālākas sašķelšanās. Nekur nav palicis Zbigņeva Bžezinska plāns, ka Krievija ir jāsašķeļ septiņos atsevišķos apgabalos.
Vai Rietumos kāds ir ieinteresēts, lai izceļas Krievijas konflikts ar NATO valsti Latviju?
Pilnīgi pareizi, un nav nemaz tālu jāmeklē, kas tie ir. Tās ir transnacionālās korporācijas, kas ir ieinteresētas pasaules derīgo izrakteņu pārdalē.
Esat Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas loceklis, kas vērtē jau kārtējo informācijas noplūdi no KNAB. Kā jūs personiski to vērtējat?
Negribētu būt rupjš, bet par to, kas skar vienu vai otru mūsu operatīvās darbības subjektu, man rodas iespaids, ka vienai otrai iestādei piemīt tāda klīniska lieta kā caureja. Bet caureja ir jāārstē ar labām zālēm. Pēc manas iniciatīvas šajā sakarā Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā vairākas reizes tika uzklausīts ģenerālprokurors. Pie mums Latvijā nevajag pielaidi valsts noslēpumam - attaisi avīzi vai palasi dažus portālus.
Tur parādās arī jūsu partijas biedra Elksniņa kunga vārds.
Jā, bet viņš nav saistīts ar to, ko viņam mēģina inkriminēt. KNAB problēma saknē ir tā, ka iestāde jau sākumā ir politiski motivēti veidota. Vienīgais profesionālais cilvēks, kurš vadījis šo iestādi, bija Guntis Rutks, kurš amatā bija ļoti īsu laiku. Tad nāca Repše, kuru Rutks neapmierināja tāpēc, ka viņš vadījās tikai un vienīgi pēc likuma prasībām. Tad sākās p eripetijas. Kāpēc notiek noplūde vienā otrā iestādē - viss ir atkarīgs no iestādes vadītāja. Esmu pārliecināts, ja KNAB darbinieki būtu apmierināti ar to situāciju, kas tur ir, nekādas informācijas noplūdes nebūtu. Ja darbinieki redz, ka ar pašas vadības akceptu tiek veikta sankcionēta noplūde - vienu, otru, trešo reizi -, tas darbinieku acīs jau tiek sākts uztvert kā normāla parādība.