Jēdzīgs jautājums, tomēr, tādu uzdodot, mēs laikam piemirstam, ka gan politiķi, gan mēs paši esam bioloģiskas būtnes, uz kurām dabas likumi attiecas tāpat kā uz suņiem vai skudrām.
Kā tik nelielā sistēmā kā Latvija vienas populācijas ietvaros var būt šādas atšķirības? Nu... Āfrikas Viktorijas ezerā savulaik iemitinājās zivju suga, kas laika gaitā attīstījās par apmēram 200 paveidiem ar ārkārtīgi atšķirīgiem paradumiem. Proti, lai gan atšķirības paveidu DNS nepārsniedz 0,4%, viens paveids barojas ar aļģēm, cits ķer zivis, cits kukaiņus. Citiem vārdiem sakot, faktiski vienas un tās pašas zivis uzvedas kā lauva un kā govs.
Mums jau nu gan liekas, ka starp šodienas cilvēku un pērtiķi ir milzu atšķirība, tomēr patiesībā DNS līmenī tā ir tikai 1,6% (šimpanze) vai 2,3% (gorilla). Nebija nodoma salīdzināt politiķus ar pērtiķiem, atvainojos...
Tātad, ja pamanu, ka cilvēks, kuru pazinu «pirms politikas», sācis uzvesties būtiski citādi, secinu, ka jaunā vide viņu ietekmējusi līdzīgi kā tās zivtiņas. Un faktiski intriģējošākais jautājums ir: par kādu mutantu pats pārvērstos, ja nonāktu konkrētajā bioloģiskajā sistēmā?
Zināmā mērā man pat gribētos, lai - ja nu, nonākot politikā, cilvēks sāk evolucionēt par citu paveidu, tad lai tas notiek pilnvērtīgi, un mums tiešām ir dažādas «politisko dzīvnieku» pasugas, kas reāli cīnās. Jo - kā savulaik teica Staņislavs Ježijs Lecs, «kaķis labi satika ar suni, tomēr pelēm tāpēc vieglāk nekļuva». Lai tad mums ir krāšņs politiskais mežs ar dzīvību visos tā stāvos. Jo šobrīd ir nevis pilnvērtīgas sugas, bet kaut kādi pasaku tēli, kas vienubrīd mēģina izlikties par gaļēdējiem, citbrīd - par sēnēm. Tiesa, dabā arī netrūkst piemēru, kad kāda suga, lai maskētos, izliekas par akmeni vai koka lapu, tomēr tas parasti raksturīgs sugām, kas nepretendē uz virzošu, vadošu lomu mežā.
Patiesībā jau ļaudis tāpat politiķus sauc dažādos dzīvnieku vārdos. Tā kā tie parasti ir ne sevišķi glaimojoši, rodas loģisks jautājums - vai šai pasugai ir liela jēga mūsu mežā, varbūt tā ir parazitējoša? Cik man zināms, dabā nav nekā lieka un neloģiska, sava vieta ir arī odiem. Svarīgi tikai, lai saglabājas ekosistēmas daudzveidība. Tādēļ, kamēr citas sugas nepamet mūsu mežu, lai arī politiskās sugas dzīvojas un nav jāuztraucas, ja brīžiem šie politiskie eksemplāri liekas traucējoši un kaitinoši.