Par to, ka nevarētu būt problēmu ar attiecīgā tiesneša kvalifikāciju, liecina gan fakts, ka viņa kandidatūru attiecīgajam amatam bija atbalstījusi Tiesnešu kvalifikācijas kolēģija un Saeimas Juridiskā komisija, gan arī tas, ka diez vai «vājiem» speciālistiem savulaik tiktu uzdots skatīt tā saucamo Lemberga lietu. Līdz ar to šajā situācijā aktuāls kļūst jautājums - cik lielā mērā tiesneši Latvijā lietas var lemt neatkarīgi, nebaidoties, ka lēmuma pieņemšana vienam vai otram ietekmīgam cilvēkam varētu nelabvēlīgi ietekmēt viņa turpmāko karjeru. Jāatceras, ka, organizējot kampaņu uz šobrīd strādājošās Saeimas vēlēšanām, Lembergu par savu premjera amata kandidātu izvirzīja Zaļo un Zemnieku savienība (ZZS), kas parlamentā ieguva visnotaļ atzīstamu pārstāvniecību - 17 vietu, turklāt šis politiskais spēks ir pārstāvēts valdībā. Uzmanību nepievērst nevar arī kuluāros izskanējušai informācijai (ko gan paši ZZS deputāti noliedzot), ka pirms attiecīgā balsojuma šīs savienības deputāti esot apstaigājuši frakcijas, mēģinot sarunāt sev vēlamu rezultātu. Tātad jautājums paliek atklāts - cik lielā mērā šeit var vai nevar runāt par sava veida atriebību. Taču bīstamākais ir nevis iespējamā izrēķināšanās ar kādu tiesnesi, bet gan tas, ka notikušais var kalpot kā biedinājums citiem amata brāļiem - ja nelemsiet, «kā vajag», jūsu karjerai var pienākt likumsakarīgas beigas. Bet dažādu «skaļu» lietu mūsu valstī netrūkst. Joprojām nav atrisināta tā saucamā digitalizācijas lieta, tiesas prāva korupcijas lietā vēl nav bijusi diviem bijušajiem Rīgas domniekiem Vilnim Štramam un Pēterim Strancim, un arī jau pieminētā Lemberga lietas izskatīšana vēl ne tuvu nav galā.
Runājot par tiesu neatkarību, jāpiemin vēl kāds būtisks faktors - budžeta tēriņu samazināšanas nolūkos valdība ir iecerējusi 2010. un 2011.gadā samazināt tiesnešu algas vēl par 12%. Protams, var teikt, ka taupības politika skar pilnīgi visas jomas un algas tiek samazinātas arī mediķiem, skolotājiem un citās nozarēs valsts sektorā strādājošajiem. Tomēr jāatceras ģenerālprokurora Jāņa Maizīša vēl nesen paustā atziņa, ka esot «jau manāmi pirmie koruptīvie asniņi», jo arī tieslietu sistēmā strādājošajiem līdz ar krīzes iestāšanos un algu samazināšanu radušās tādas pašas problēmas ar kredītiem un citiem maksājumiem kā pārējiem cilvēkiem. Un augsne kārdinājumam var rasties. Bēdīgi slavenās tiesneses Irēna Poļikarpova un Beatrise Tālere savulaik bija spiestas šķirties no saviem amatiem un doties uz cietumu tieši mantisku apsvērumu dēļ.
Ņemot vērā visu minēto, rodas iespaids, ka valsts līmenī tiesu vara tiek apzināti vājināta. No vienas puses, tiek plānots būtiski samazināt tiesnešu ienākumus, no otras, - karjeras iespējas tiek liegtas tiesnesim, kurš ir pieņēmis nelabvēlīgu lēmumu cilvēkam, kurš tiek uzskatīts par vienu no ietekmīgākajiem valstī. Nevar neuzdot jautājumu - kam tas ir izdevīgi? Jau ilgāku laiku kuluāros dzirdamas runas, ka kompromitējoši materiāli varētu būt savākti pret ne vienu vien kādreiz vai joprojām augstos amatos esošu personu. Tāpat vēl nav zināms, ko prokuratūra izlems saistībā ar Valsts kontroles negatīvo atzinumu par Parex bankas pārņemšanu, kuras rezultātā valsts ir zaudējusi daudzus miljonus latu. Nav izslēgts, ka arī šā jautājuma ietvaros ne vienam vien pietiekami ietekmīgam cilvēkam var nākties doties apsūdzēto sola virzienā. Apzinoties šādas situācijas iespējamību, varētu būt visai izdevīgi laika gaitā panākt, ka tiesnesis, izskatot kādu lietu, domā nevis par to pēc būtības, bet gan to, kādas sekas varētu sagaidīt, ja spriedums kādam no apsūdzētajiem nepatiks. Vienkārši sakot, valsts ar šādu politiku rada riskantus signālus. Nešaubīsimies, ka mums ir tiesneši, kuri spēj neietekmēties no šāda veida «spēlītēm», taču minētā riska situācija tiek radīta. Un tas ilgtermiņā var nākt par sliktu pašai valstij.