februārī arī neizdosies. Tas nenozīmē, ka Latvijā nebūtu cilvēktiesībās un valsts pārvaldē kompetentu juristu. Vairāki uzrunātie ir atteikušies pretendēt uz šo posteni, jo nevēlas kaitēt reputācijai pazemojošās apstiprināšanas procedūras dēļ, kad kandidāti pret viņu gribu tiek pakļauti politiskajam tirgum, _Dienai_ atzina Juridiskās komisijas priekšsēdētāja Ilma Čepāne (_Vienotība_). Vēl ir kandidāti, kuriem būtu grūti panākt Zaļo un Zemnieku savienības atbalstu.
Pretendenti arī nevēlas būt saistīti ar kādu partiju, bet šādas asociācijas var rasties, ja kāds politiskais spēks nosauc viena vai otra cilvēka uzvārdu. Ģenerālprokuroru izvirza Augstākās tiesas priekšsēdētājs, turpretim tiesībsargu - pieci Saeimas deputāti. Valsts prezidents Valdis Zatlers, uzrunājot 9. Saeimu, savulaik minēja, ka prezidenta pilnvaras varētu paplašināt arī ar tiesībām nosaukt tiesībsarga kandidātu, kas, iespējams, būtu risinājums. I. Čepāne atzina, ka tiek apsvērti likuma grozījumi, lai paredzētu šīs institūcijas vadītāja izraudzīšanos atklātā balsojumā, bet tādus grozījumus, visticamāk, nevarēs attiecināt uz nākamā tiesībsarga apstiprināšanu. Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas vadītāja Ingrīda Circene (Vienotība), tāpat kā I. Čepāne, personīgi bija uzrunājusi vairākus cilvēkus un saskārusies ar uzrunāto nevēlēšanos «iet cauri šai balsošanas procedūrai», kad frakcijas sola atbalstu, bet aizklātā balsojumā izgāž. Vienotības pārstāvji jau ir pieļāvuši, ka Saeima varētu neapstiprināt nākamo tiesībsargu līdz 28. februārim, kad beidzas Romāna Apsīša pilnvaras. Tādā gadījumā biroju pēc šī datuma vada pienākumu izpildītājs no darbinieku vidus.
Politiskais tirgus nav vienīgais iemesls, kas attur cienījamus un piemērotus pretendentus. Saeimas deputāts Uģis Rotbergs (Vienotība) norādīja uz institūcijas zemo prestižu, jo cilvēki neizprot, ar ko tā nodarbojas. Un tā lielā mērā esot R. Apsīša atbildība, ka viņam nav izdevies nostiprināt tiesībsarga autoritāti, lai cilvēki, «kas ir abižoti saskarsmē ar valsti», to uztvertu kā institūciju, kur var vērsties pēc palīdzības un to arī saņemt. Vienotības frakcijas vadītājs Dzintars Zaķis jau atmetis cerības atrast sabiedrībā populāru kandidātu, meklējumos uzsvaru liekot uz cilvēku, «kas būtu apveltīts ar iniciatīvu, pats noteiktu darba kārtību un celtu tiesībsarga prestižu». I. Circene vēlētos, lai pretendentam būtu drosme pateikt Saeimai un valdībai, kuros lēmumos ir saskatāmi riska faktori sabiedrības interesēm. I. Circene atzina, ka R. Apsītis bija personība, «bet diemžēl nespēja šo smagumu pacelt».
Ir iespaids, ka tiesībsarga izvēle rūp tikai Vienotībai, bet ZZS noskatās koalīcijas partneru pūliņos, lai gan tieši ZZS diktāta iespaidā ir radīts priekšstats, ka šādi balsojumi ir pakļauti politiskajam tirgum. ZZS frakcijas vadītājs Augusts Brigmanis uz vaicāto par ZZS frakcijas ieguldījumu koalīcijas kopīgā kandidāta meklēšanā braši atbildēja, ka ZZS nedarot neko, bet «gan jau tiksim galā», neatklājot, kādas ir ZZS vēlmes, lai iznākums būtu pozitīvs. Apvienības Par labu Latviju! frakcijas vadītājam Edgaram Zalānam šķiet - ja jau tik grūti atrast kandidātu, tad varbūt šādu institūciju nemaz nevajag. «Tiesībsargam ir jābūt cilvēkam, kuram sabiedrība uzticas, jo tā ir institūcija, kas risina jautājumus, ar kuriem pārējā publiskā pārvalde netiek galā,» teica E. Zalāns.