M. Bičevskis norāda, ka gaisā virmo populistiskas idejas, kas varētu sadārdzināt gan pirmo iemaksu, gan kredītu procentlikmi. Piemēram, daudz diskutētais «nolikto atslēgu» princips pirmo iemaksu varētu sadārdzināt līdz pat 30% no kredīta summas, uzsver M. Bičevskis. «Nolikto atslēgu» princips paredz: ja kredītņēmējs nevar norēķināties ar banku, viņš atdod dzīvokli un kļūs brīvs no parādiem. Pašlaik kredītņēmēja saistības pret banku paliek arī pēc dzīvokļa atdošanas. «Ja tiks pieņemts «nolikto atslēgu» princips, tad cilvēki varētu sākt spekulēt ar nekustamā īpašuma cenu svārstībām. Piemēram, kredītņēmējs iegādājas dzīvokli par 80 000 eiro, pēc diviem gadiem konstatē, ka cenas gājušas uz leju un līdzvērtīgu dzīvokli var iegādāties par 60 000 eiro, atdod bankai līdzšinējo dzīvokli un iegādājas lētāku. Savukārt banka paliek zaudētājos. Lai no tā izvairītos, «nolikto atslēgu» gadījumā mēs noteikti celsim pirmās iemaksas apjomu,» skaidro LKA Hipotekārās kreditēšanas komisijas pārstāvis Rasmuss Pētersons. Taču jau pašlaik tas ir daudziem mājokļa kārotājiem «nepaceļams». Tā, piemēram, ja ģimene vēlas iegādāties divu līdz trīs istabu dzīvokli par 40 000 eiro, tad pirmā iemaksa būs 8000 eiro. Ja ģimene var atļauties mēnesī veidot uzkrājumus 100 eiro apmērā, tad pirmajai iemaksai būs jākrāj gandrīz septiņi gadi. Turklāt SKDS aptauja liecina, ka uzkrājumus var atļauties veidot tikai trešā daļa iedzīvotāju. R. Pētersons atzina, ka šo situāciju var atrisināt tikai ar valsts atbalstu. Proti, būtu jāveido valsts atbalsta programma, kura palīdzētu iedzīvotājiem segt pirmo iemaksu. Mērķauditorija varētu būt vai nu ģimenes ar bērniem, jaunās ģimenes, vai arī ģimenes, kas iegādājas pirmo mājokli.
M. Bičevskis atzīst - jo bankai ir vairāk risku par kredīta neatmaksu, jo dārgāki tie kļūst. Viņš prognozē, ka kredītus varētu sadārdzināt arī pašlaik Saeimā skatītie grozījumi Maksātnespējas likumā, kas paredz, ka maksātnespējīga persona gada laikā var atbrīvoties no savām saistībām, neraugoties uz to apjomu. LKA cer, ka nākotnē lētāku kredītu vārdā tiks pārskatīta arī norma, kas paredz, ka priekšroka pār hipotekāro kredītu atmaksu ir komunālo parādu dzēšanai.
Neraugoties uz mājokļu kreditēšanas tirgū valdošo piesardzību, šogad, salīdzinot ar 2012. gadu, izsniegto hipotekāro kredītu apjoms pieaudzis par 29%. Protams, tas krietni atpaliek no 2008. gada līmeņa, kad iedzīvotāju aizņēmumi pārsniedza 100 procentus no iekšzemes kopprodukta, pašlaik tie ir tikai 60%. Taču, kā norādīja LKA Ekonomikas un monetāro jautājumu komitejas dalībnieks Pēteris Strautiņš, nav nepieciešams censties sasniegt «burbuļa ekonomikas» līmeni. Eksperts prognozēja, ka mājsaimniecību vājie kreditēšanas tempi varētu saglabāties vēl tuvākos divus gadus. Tas saistīts gan ar to, ka bankas vēl nav tikušas galā ar «slikto kredītu» norakstīšanas sekām, gan vājo pieprasījumu pēc mājokļu kredītiem.