Lai gan PLL priekšvēlēšanu laikā izcēlās ar masīvu kampaņu, kas liecināja par šī politiskā spēka ambiciozitāti (visticamāk, būs iztērēta visa atļautā priekšvēlēšanu tēriņu summa), kampaņā izceltais PLL saraksta «astoņi» numurs sakrīt ar tā iegūto vietu skaitu Saeimā. Ekspertu viedoklis dalās jautājumā, vai tā ir kampaņas vaina un vai akmens metams reklāmas speciālista Ērika Stendzenieka dārziņā. Politologs Ivars Ījabs norāda, ka PLL kampaņā ir ieguldījusi milzu naudu, taču tajā neesot bijis nekā jauna. Turklāt kampaņa esot pastiprinājusi tieši sliktākos priekšstatus, kas vēlētājiem bijuši par Andra Šķēles un Aināra Šlesera tandēmu. Sabiedriskās politikas centra Providus pētniece Iveta Kažoka norāda, ka, viņasprāt, PLL neveiksmīgā rezultāta iemesls drīzāk meklējams «izpratnē, ko var vai nevar panākt sašmucējušies politiķi». Viņasprāt, PLL ignorēja tendenci, kas bija redzama jau pašvaldību vēlēšanās, - krīzes iespaidā vēlētājs ir mainījies, un tas nenāk par labu politiskajam spēkam, kura sejas asociējas ar to politiku, kas valsti ievedusi krīzē. Ē. Stendzenieks aģentūrai BNS noliedzis kļūdas PLL kampaņā un rezultātu skaidrojis ar Latvijas sabiedrības miegainību, taču eksperti saka - vēlētāji atmaksājuši PLL par to, ka tiek novērtēti pārāk zemu.
Tiesa, ekspertu teiktais liek secināt, ka, vērtējot PLL rezultātu, jānodala tās sastāvdaļas - Tautas partija (TP) un LPP/LC. Proti, TP šis vēlēšanu rezultāts esot vērtējams kā veiksmīgs, jo, neapvienojot spēkus ar LPP/LC, tā, visticamāk, Saeimā neiekļūtu. Savukārt ar LPP/LC ir otrādi - TP šai partijai bijusi kā akmens kaklā. Gan I. Kažoka, gan I. Ījabs ir vienisprātis, ka LPP/LC bija potenciāls, lai atņemtu Saskaņas centram (SC) nozīmīgu daļu krievvalodīgā elektorāta balsu un iegūtu lielāku pārstāvniecību Saeimā. Taču TP piesaistīšana padarīja šo iespēju problemātisku. I. Kažoka gan nenoliedz, ka arī daļa palikušo TP vēlētāju negatīvi varēja uztvert LPP/LC. Daļa no atbalsta Vienotībai jānoraksta nevis uz vēlētāju simpātijām pret šo spēku, kurš asociējas ar sociāli sāpīgiem lēmumiem, bet uz protestu pret PLL, pieļauj I. Kažoka.
Vēlēšanu naktī intervijā LTV apvienības līderis Guntis Ulmanis pieļāva iespēju, ka uz PLL bāzes varētu tikt veidota kristīgi demokrātiska partija ar jaunu nosaukumu, to pašu BNS minējusi arī PLL pārstāve Helēna Demakova, atsaucoties uz Eiropas partiju piemēriem. Tas liek secināt, ka nopietni apsvērta PLL restarta iespēja, taču politologi to uztver atturīgi. «Tikko partijai priekšā būs Andris un Ainārs, tā - čau!» saka I. Ījabs. Viņaprāt, cilvēkiem būs grūti noticēt šo cilvēku pārdzimšanai. No I. Ījaba teiktā izriet, ka A. Šleseram ir pietiekams potenciāls, lai nepazustu no politiskās skatuves, taču TP perspektīvākajiem cilvēkiem, piemēram, Mārim Riekstiņam, Mārtiņam Zemītim un H. Demakovai, traucējot A. Šķēles fons.
Par likumsakarīgu eksperti dēvē arī PCTVL neveiksmi - tā neieguva pat 2% balsu, kas ļautu no 2012. gada saņemt valsts budžeta finansējumu. Sociologs Arnis Kaktiņš pieļauj, ka to ietekmējuši vairāki faktori un izmaiņas krievvalodīgo vēlētāju etnocentrismā, dodot priekšroku šajā ziņā krietni mērenākajam SC, var būt tikai viens no tiem. Gan A. Kaktiņš, gan žurnālists Dmitrijs Petrenko kā vienu no galvenajiem PCTVL klupšanas akmeņiem min tās nolemtību būt mūžīgā opozīcijā. PCTVL ir izvirzīti konkrēti mērķi, ko tā, būdama opozīcijā, nevar izpildīt, tāpēc krievu vēlētājam var šķist - kāpēc balsot par PCTVL, ja lielākas iespējas pietuvoties varai ir SC, norāda D. Petrenko. Viņaprāt, PCTVL nepietiekami domājusi par attīstību, tikmēr krievvalodīgo elektorāts ir sapratis, ka ir dažādas cīņas metodes - partija var iet ar lozungiem kā PCTVL, bet var arī mēģināt iekļūt izpildvarā un tad censties īstenot savus mērķus. PCTVL pārstāvji vēlēšanu naktī medijiem savu neveiksmi komentēja ar zaudējumu reklāmā ieguldītās naudas cīņā, kā arī ar nespēju iekļūt krievu medijos, kuri sekoja katram SC solim. Eksperti piekrīt, ka mediji palīdzējuši PCTVL balsis pārvilināt SC.