Neļāvās pesimismam
Valdībā jau sagatavots tuvāko četru gadu finanšu plāns, kas paredz sakārtot Polijas finanses, lai samazinātu budžeta deficītu. Polijas valdībai nenāksies spert tik dramatiskus soļus kā Latvijas, Grieķijas un dažu citu valstu valdībām, jo ekonomikas krīze Poliju skārusi salīdzinoši maz. Polija pagājušogad bija vienīgā no Eiropas Savienības valstīm, kas spēja izvairīties no recesijas. Daļēji tas skaidrojams ar to, ka poļi mazāk bija ļāvušies trekno gadu pārmērībām, tādēļ arī «paģiras» nebija tik smagas. Polijā nebija vērojams tik liels nekustamo īpašumu burbulis un ārvalstu kredītu pieplūdums, kas citās valstīs pēc krīzes sākuma radīja nopietnas problēmas. Polijas zlots nebija piesaistīts eiro, tādēļ bija iespējams zlota kursa kritums, kas nāca par labu eksportētājiem. Turklāt valstī ar 38 miljoniem iedzīvotāju ir pietiekami liels iekšējais tirgus, tādēļ ražotājiem ir stabili pamati, uz kuriem balstīt savu biznesu.
Ekonomikas augšupejas laikā poļi pārāk neaizrāvās ar lieliem tēriņiem, bet tagad viņi neļaujas otrai galējībai: pesimismam un straujai izdevumu apcirpšanai. «Cilvēki nepakļāvās domai, ka mums draud katastrofa, tādēļ viņi īpaši nemainīja savus patēriņa ieradumus,» laikrakstam Financial Times stāsta Polijas finanšu analītiķis Jans Viņeckis.
Polijas valdība apzinās, ka agri vai vēlu izdevumus nāksies ierobežot, tādēļ tapis finanšu plāns, kura mērķis ir bez liekiem satricinājumiem samazināt budžeta deficītu. Pagājušogad tas pārsniedza 7% no iekšzemes kopprodukta, bet 2013. gadā to plānots samazināt līdz 3% no kopprodukta.
Valsts iestāžu darbinieku algas plānots iesaldēt līdz 2014. gadam. Lai palielinātu budžeta ienākumus, valdība plāno pārdot savas daļas vairākos valsts uzņēmumos. Tāpat nedaudz tiks palielināts pievienotās vērtības nodoklis (augšējā likme sasniegs 23%, bet pārtikai tiek piemērots daudz zemāks nodoklis - pat 5%). «Dažkārt nākas pieņemt šādus lēmumus, bet mums nebija citas izejas,» atzina premjers D. Tusks.
Būvēs bērnudārzus
Valdība grasās apcirpt armijas uzturēšanas izdevumus, kā arī samazināt apbedīšanas pabalstus. Ekonomisti spriež, ka lielāku uzmanību vajadzētu pievērst tieši valsts izdevumu samazināšanai, it sevišķi birokrātijas ierobežošanai. «Investori būtu devuši priekšroku izdevumu samazināšanai, nevis ienākumu palielināšanai,» valdības plānu aģentūrai Bloomberg komentē finanšu analītiķis Dariušs Lašeks.
Pēc analītiķu domām, valdība nevēlas spert radikālus soļus, jo nākamgad Polijā gaidāmas parlamenta vēlēšanas un vēlētāji varētu nesaprast krasu valsts izdevumu samazināšanu. «Mūsu mērķis ir nevis palielināt sabiedrības ciešanas, bet gan pēc iespējas tās samazināt,» uzsver D. Tusks. Viņš uzskata, ka Polijai nav vajadzīga nekāda revolūcija, jo stāvoklis nav tik smags kā Grieķijā. Revolūcijas vietā Polija plāno soļot pa pakāpeniskas attīstības ceļu. Piemēram, valdība plāno atvēlēt vairāk līdzekļu bērnudārzu celšanai, jo tas pavērtu ceļu aktīvākai sieviešu līdzdalībai darba tirgū un veicinātu ekonomikas izaugsmi.
Polijas līderi uzsver, ka poļiem nav jāsirgst ar mazvērtības kompleksu, jo viņu valsts var kļūt par vienu no vadošajām Eiropā. Par poļu tālredzību liecina arī centieni iegūt neatkarību no Krievijas energoresursiem. Pēdējā laikā vairāki rietumvalstu uzņēmumi izrāda interesi par iespējamo slānekļa gāzes iegūšanu Polijā. Aprēķini rāda, ka Polijas zemes dzīlēs slēpjas līdz pat trim triljoniem kubikmetru gāzes, tādēļ nākotnē Polija varētu kļūt par gāzes eksportētāju.