gadā, lai paglābtu valsti no maksātnespējas. Paredzams, ka A. Cipram priekšā būs smagas pārrunas ar Eiropas Savienību (ES) un citiem starptautiskajiem aizdevējiem, kas apmaiņā pret finansiālu palīdzību no Grieķijas ir pieprasījuši bezierunu fiskālo disciplīnu.
Vieno naids pret taupību
Syriza vēlēšanās saņēma 36,3% balsu, kas partijai deva 99 mandātus. Grieķijas vēlēšanu likums noteic, ka uzvarētājiem pienākas vēl papildu 50 mandātu, tāpēc A. Cipra partijai 300 deputātu lielajā parlamentā būs 149 deputātu krēsli, liecina Grieķijas Iekšlietu ministrijas mājaslapā publicētā informācija. Syriza pietrūka divu mandātu, lai iegūtu absolūto vairākumu un varētu vienatnē veidot valdību.
Kā pirmos potenciālos koalīcijas partnerus A. Ciprs pirmdienas rītā uzrunāja labējo partiju Neatkarīgie grieķi, ko jaunajā parlamenta sasaukumā pārstāvēs 13 deputātu. Neskatoties uz viedokļu nesakritību dažādos sociālos jautājumos, abas partijas vieno nepatika pret taupības politiku, ko no Grieķijas pieprasa ES, Starptautiskais Valūtas fonds (SVF) un Eiropas Centrālās banka (ECB), kas Atēnām ir izsnieguši jau divas palīdzības paketes 240 miljardu eiro vērtībā.
A. Ciprs ir paziņojis, ka centīsies panākt, lai starptautiskie aizdevēji noraksta daļu no Grieķijas milzīgajām parādsaistībām, bet turpina finanšu palīdzības izsniegšanu. Viņš arī nevēlas Grieķijas izstāšanos no eirozonas. Neatkarīgo grieķu līderis Pans Kamens paziņojis, ka kreditoriem ir jānoraksta Grieķijas parāda «riebīgākā» daļa. Viņš arī uzskata, ka Eiropu pārvalda «vācu neonacisti», kas grieķiem uzspiež taupību.
Grieķijas jaunajai valdībai ar starptautiskajiem aizdevējiem pie viena galda būs jāsēžas jau ļoti drīz, lai vienotos par vairāk nekā 7 miljardu eiro izmaksu no pašreizējās palīdzības programmas, kas beidzas 28. februārī. Jau tagad izskan minējumi, ka grieķiem var būt nepieciešams esošās programmas pagarinājums vai pat jauns aizdevums.
Grieķijas valdībā pirmoreiz kopš 1974. gada, kad krita militārās huntas režīms, nebūs pārstāvēta ne līdzšinējā premjerministra Antona Samara vadītā konservatīvā partija Jaunā demokrātija, ne sociāldemokrātiskā partija PASOK. Tās abas kopš 2012. gada veidoja valdošo koalīciju, kas strikti turējās pie taupības politikas.
A. Samars, kura partija Jaunā demokrātija vēlēšanās ierindojās otrajā vietā, atzina līdzšinējās koalīcijas sakāvi, bet uzsvēra, ka ir lepns par padarīto. «Es pārņēmu varu valstī, kas atradās uz katastrofas robežas. Man rokās bija kvēlojoša ogle,» viņu citē laikraksts Ekathimerini. «Mēs samazinājām deficītu. Mēs radījām sadarbības kultūru un koalīcijas, kādas līdz tam Grieķijā nebija iedomājamas. Bija kļūdas, bet mēs novērsām pašu ļaunāko.»
Sarkanais pavasaris
Analītiķi netic, ka A. Cipra un daudzu grieķu nīstā starptautisko aizdevēju «troika» varētu atkāpties no savām prasībām un turpināt līdzekļu ieplūdināšanu Grieķijas kasē. Atēnām nav alternatīvi finanšu avoti, jo starptautiskie akciju tirgi joprojām nav gatavi riskēt un aizdot.
Vācijas kanclere Angela Merkele, kura ir ietekmīgākā taupības politikas aizstāve Eiropā, cer, ka jaunā Grieķijas valdība ievēros saistības pret starptautiskajiem aizdevējiem. «Ir svarīgi, lai jaunā valdība rīkotos tā, ka sekmētu Grieķijas tālāku ekonomisko atkopšanos,» teikts A. Merkeles paziņojumā. Viņa arī paudusi gatavību sadarboties ar A. Cipru un uzklausīt viņa redzējumu par «tālāko reformu kursu un saistību izpildi», vēsta Thelocal.de.
ECB pēc Syriza uzvaras ir paziņojusi, ka nepiekritīs Grieķijas parādsaistību norakstīšanai. Arī SVF vadītāja Kristīne Lagarda uzskata, ka Grieķijai ir jāievēro eirozonas noteikumi un tā nevar pieprasīt īpašu attieksmi. Viņai pievienojās eirozonas finanšu ministru grupas vadītājs Jerūns Dijselblūms, kurš izteicies, ka «Eiropā ir ļoti mazs atbalsts parādsaistību norakstīšanai».
Tomēr Eiropā ir cilvēki, kas priecājas par grieķu pateikto «nē» taupības politikai, kuras dēļ miljoniem grieķu ilgstoši nav darba. «Grieķijas vēlēšanu iznākums apliecina, ka šāda politika nav neizbēgama,» uzskata Spānijas kreisās populistu partijas Podemos līderis Pablo Iglesiass, kuram ir labas izredzes uzvarēt šogad paredzētajās parlamenta vēlēšanās.
Savukārt Vācijas parlamenta lielākā opozīcijas spēka - Kreisās partijas - līdzpriekšsēdētāja Katja Kipinga ir pārliecināta, ka Syriza uzvara ir «skaidrs noraidījums taupības diktātam» un aizsāks «sarkano pavasari Eiropā».