Par Izglītības ministrijas gadījumu. Es laikam neesmu tik tipisks politiķis - ja redzu, ka ir atnesti neprofesionāli skaitļi, kur nevar saprast, cik skolēnu būs pirmajā septembrī, nevaru to pieņemt. Un tas atkārtojas, jo pagājušajā gadā bija tieši tā pati situācija. Šeit nav rīvēšanās starp mani un Druvietes kundzi. Vienkārši konkrēts gadījums, kad nav profesionāli sagatavots jautājums.
Neredzu, ka šeit būtu kāda īpaša situācija atšķirībā no tām valdībām, kuras esmu vērojusi kā valsts sekretāre vai kur biju ministre.
Kādreiz mēdza konfliktēt konkurējošo partiju pārstāvji. Šobrīd nesakārtotība redzama tieši Vienotības iekšienē.
Nedomāju, ka tā ir iekšējā nesakārtotība. Es neskatos, no kuras partijas katrs ministrs.
Vienotībā gan esmu nesen, tomēr uzskatu, ka šī partija strādā kā komanda.
Ingunas Rībenas, Janīnas Kursītes-Pakules, Andra Buiķa aiziešana to liecina? Lēmumi tiekot pieņemti citur.
Nezinu, kā lēmumi tiek pieņemti frakcijā. Valde lemj uz vietas. Kursītes un Rībenas kundzes bija Vienotības nacionālā bloka pārstāves. Iespējams, ka viņas labāk jutīsies Nacionālajā apvienībā.
Vai te nav pretrunas ar Vienotības sākotnējo ideju, ka tā apvieno dažādus politiskos spēkus?
Domāju, ka ne. Manuprāt, tas ir normāli, ka cilvēki pasaka savu viedokli. Vienotība ir labēji konservatīva...
Vai tomēr liberāla? Daudzi Vienotības biedri uzskata, ka liberāla.
Nu, nē. Kopumā vidēji konservatīva. Jā, Vienotībā ir liberālāka grupa, kur, piemēram, Ilze Viņķele. Ir arī nacionālāk domājoši. Un ir centriski labējie. Es uzskatu, ka katrā partijā var būt dažādi virzieni.
Tad tās problēmas, par ko runā Inguna Rībena, nejūtat?
Es nejūtu.
Cik ļoti esat iekļāvusies partijas darbā? Piedalāties valdes lēmumu sagatavošanā?
Jā, esmu iesaistījusies. Izņemot jautājumus, kas skar reģionālās nodaļas. Valdības jautājumi ir manā kompetencē. Saeimas lēmumus vienmēr apspriežam.
Spējat atrast kopsaucēju arī tādos jautājumos kā attieksme pret Krieviju saistībā ar notikumiem Ukrainā? Ārlietu ministrs aizstāv sankcijas, Saeimas frakcijas vadītājs saka, ka mums nav jābūt visaktīvākajiem to pieprasīšanā.
Partijas pozīcija nevar būt monolīta. Tad skaidrs, ka nav diskusiju. Eiropas Savienībā ir sagatavota tā sauktā sankciju pakete. Neapšaubāmi, ja sāksies ekonomiskās sankcijas, būs pretsankcijas.
Mazliet lokalizēsim jautājumu. Vai Krievijas attieksmes pret Ukrainu kontekstā mums ir vajadzīgs propagandas pasākums, ko sauc par Jauno vilni?
Nekad neesmu bijusi Jaunā viļņa pasākumos. Un pa televizoru skatījusies sen atpakaļ, kad dziedāja Igo. Bet es neiebilstu pret mākslinieku uzstāšanos Latvijā. Un neuzskatu, ka mums tas jāaizliedz.
Tas ir pasākums, kur tiekas ne tikai mākslinieki.
Ir drošības iestādes, kas uzmana, ja ir bažas par to. Bet mēs nevaram ierobežot mākslinieku darbu.
Pieminējāt drošības iestādes. Vai ir normāli, ka divi ministri - Baiba Broka un Romāns Naudiņš -, kuriem nav pielaides valsts noslēpumiem, valdības darbā piedalās tikai daļēji? Tajā skaitā nevar piedalīties sēdēs, kur spriež par, piemēram, bankas Citadele pārdošanu.
Es atvainojos, jautājumi, kas skar Citadeli, ir nevis slepeni, bet ar atzīmi «dienesta vajadzībām», to izskatīšanā viņi var piedalīties! Viņi nevar piedalīties tikai tad, kad Satversmes aizsardzības birojs un Drošības policija informē par klasificētiem jautājumiem.
Tad tā ir kaut kāda spēlīte, ka viņi nevar piedalīties?
Es aicināju abus ministrus piedalīties. Par to var pārliecināties audioierakstā.
Kad valdībā skatīja jautājumu par banku Citadele, paziņojāt, ka nepiedalīsieties lemšanā, jo jums ir interešu konflikts. Kā par to zinājāt, ja visi pircēju vārdi bija kodēti?
Valdības sēdes sākumā es aicināju Privatizācijas aģentūru nosaukt visu pretendentu sarakstu, neatklājot, kurš ir ar kādu kodu. Lai ministri nejauši neatrastos interešu konfliktā. Tika arī noskaidrots, ka konts kādā bankā nenozīmē atrašanos interešu konfliktā.
Ir zināms, ka KNAB pārbauda jūsu iespējamo atrašanos interešu konfliktā. Vai tā kontekstā ir korekti, ka uzstājīgi uzsverat, ka šobrīd būtu jārunā par Jaroslava Streļčenoka atlaišanu, kaut ģenerālprokurors tam neredz pamatu?
Par komisijas nepieciešamību pateicu pirms tam, kad uzzināju par savu iespējamo interešu konfliktu. Ir skaidrs, ka KNAB jāstrādā pie korupcijas novēršanas un partiju finansējuma izvērtējuma. Bet ko mēs lasām par KNAB? Visu laiku tikai par dažādiem personālvadības jautājumiem. KNAB nedara to, ko no tā būtu jāsagaida.
Problēmas sistēmā.
Kopš janvāra Dreimanes kundzes vadībā strādā juristu komisija, kas meklē risinājumu, kā šo sistēmu sakārtot. Jo premjeram, kura pārraudzībā ir KNAB, nav nekādu iespēju to ietekmēt. Un tajā pašā laikā nevar arī neko nedarīt - sabiedrība prasa: kad beidzot tiksiet ar KNAB galā? Otra lieta - es nevaru piekrist tam, ka viens cilvēks, vienalga, kāds viņam uzvārds, var būt par problēmu diviem trim vadītājiem. Nevar tā būt! Ja vadītājs ir stingrs, viņš šo problēmu sakārto.
Bet iepriekšējais premjers un tiesa Streļčenoka centienus šo problēmu sakārtot atcēla.
Ja nespēj tiesiski sakārtot, tātad problēmas tomēr ir ar vadību.
Vai nebūtu vienkāršāk nomainīt uzreiz gan priekšnieku, gan vietnieku, iecelt tādus, kas strādā un nekonfliktē? Beigtos arī aizdomas, ka esat viena vai otra pusē.
Es neesmu neviena pusē. Es gribu, lai tur beigtos konflikts. Bet es nevaru atlaist ne vienu, ne otru. Saeima var atlaist tikai priekšnieku.
Tas konfliktu neatrisina. Nāks nākamais, viss turpināsies.
Ja vadītājs ir stingrs, viņš var tikt galā ar personāla problēmām.
Labi, tad parunāsim par personāla problēmām. Gribētos precizēt, kurā brīdī lemsiet par ilgstoši slimojošās veselības ministres Circenes nomaiņu?
Vismaz šobrīd skaidrs, ka Circenes kundzei slimības lapa būs līdz jūlija beigām. Ministrijā nepieciešams ministrs. Īpaši tādā jomā, kur strādājošie ir satraukti un gaida risinājumus. Kad pēc svētkiem atgriezīšos no Briseles, risinājums būs jāatrod. Tas nav vienkārši. Jo prasīt demisiju cilvēkam, kas slims, no vienas puses neētiski...
Var prasīt, lai cilvēks, kurš ilgstoši slimo, pats saprot, ka viņš nevar vadīt ministriju.
Jā, risinājums ir vienoties ar Circenes kundzi par viņas pašas demisiju.
Ja ir noskaņojums nomainīt Ingrīdu Circeni, varbūt pie reizes lietderīgi nomainīt arī tieslietu ministri - Baiba Broka pielaides noslēpumiem dēļ nevar pilnvērtīgi pildīt savus pienākumus.
Brokas kundze spēj pildīt visus pienākumus, tikai nevar uzraudzīt SAB un piedalīties jautājumu apspriešanā, kas pamatā saistīti ar aizsardzību.
Kā jūs vērtējat amatpersonu visai ignorējošo attieksmi pret Valsts kontroles atzinumiem? Nupat maijā bija publicēta virkne kritisku revīzijas ziņojumu, tos neņem vērā. Piemēram, elektronisko mediju uzraugi kā rīkoja greznus izbraukuma seminārus, tā turpina tādā garā. Varbūt Valsts kontrole vispār nav vajadzīga?
Pirmkārt, es uzskatu, ka Valsts kontrole patiešām ir nepieciešama. Tai jāpalīdz iestādēm novērst kļūdas. Es neatbalstu nekādu valsts līdzekļu izšķērdēšanu kūkām, tortēm un tamlīdzīgām personīgām vajadzībām. Krīzei pārejot, mēs nedrīkstam atslābināties, nedrīkstam morāles latiņu nolaist zemāk. Tajā pašā laikā nevar būt, ka vienādi nosodāma gan izšķērdība, gan tas, ka semināra pārtraukumā dalībniekiem pieejama kafija.
Tad definējiet, ko var un ko nevar atļauties.
Jā, es domāju, tas precīzi jānodefinē. Valsts kontrole vislabāk ar šo situāciju iepazinusies, redz labāk, kur tā robeža, viņiem būtu jānāk ar priekšlikumiem un Valsts kancelejai precīzi jānoreglamentē. Un tad arī iestāžu vadītājiem būs skaidrs, ko var, ko nevar. Tagad, kad nav novilkta robeža, parādās nevērība arī pret to, ko saka Valsts kontrole.
Izglītības ministrija pavēstījusi, ka noteiktām vajadzībām spēj atrast naudu nozares iekšienē. Vai tas nozīmē, ka līdz šim bijis par daudz finansējuma un ir kāda daļa, ko tā mierīgi var paņemt no krājumiem?
Tas ir loģiski, ka jebkurā iestādē nevar gada sākumā precīzi paredzēt, cik būs nepieciešami līdzekļi. Vienmēr var izrādīties vairāk vai pietrūkt.
Varbūt arī citās ministrijās ir neizmantoti līdzekļi?
Es varu iedomāties, ka tā varētu būt, bet tie nav desmiti miljonu.
Finanšu ministrs izteicās, ka būtu jāceļ nodokļi, lai nepārkarsētu ekonomiku un arī segtu vajadzības. Tas noraidīts, taču no ministrijām jau sāk parādīties pieteikumi par papildu vajadzībām nākamajā gadā.
Katru gadu ar to tiekam galā.
Kā? Priekšvēlēšanu solījumu laikā atteiksiet savas partijas ministriem?
Visiem ministriem, ne tikai savējiem. Piemēram, visu cieņu izglītības un zinātnes ministrei, bet, ja runa ir par 75 miljoniem pedagogu algām, es valdībā gribu redzēt izvērtējumus. Viņiem ir izstrādāti divi skolotāju algu finansēšanas modeļi, ko tagad saskaņo ar arodbiedrībām. Es ceru, ka Finanšu ministrijas Budžeta departaments veiks precīzus aprēķinus, lai ministri var saprast.
Bet ko darīt, ja visi papildu naudas prasījumi izrādīsies pamatoti?
Mēs nevaram dzīvot ārpus iespējamiem līdzekļiem. Modelis jāveido tā, kādas ir iespējas.
Ja ņemam par piemēru veselības jomu, pieļaujat, ka tiek samazināts valsts apmaksāto pakalpojumu klāsts?
Vajag, lai ir pilnīga skaidrība. Es esmu lūgusi Veselības ministrijai salikt skaidri pa gadiem - kādi pakalpojumi tiek apmaksāti, cik tam vajadzīga nauda, ko mēs gribam un ko varam sasniegt līdz 2020. gadam. Lai pie viena galda kopā ar visām medicīnas organizācijām varam to izdiskutēt. Lai skaidrs, kas ir tas pakalpojumu grozs, ko valsts var atļauties. Veselības nozarei un arī klientiem jāzina, kas ir valsts apmaksāts un ko var saņemt. Kad ar ministriju un nozari būs izrunāts, tiksimies ar Finanšu ministriju. Jāskatās, ko varam.
Vai līdz vēlēšanām būs kaut kāda skaidrība par nākamā gada budžetu?
Līdz 1. augustam ministrijas iesniegs savas prioritātes.
Un tas būs krietni vairāk, nekā iespējams finansēt?
Kad strādāju Reģionālās attīstības ministrijā, mūsu uzdevums bija apkopot pieprasījumus. Toreiz papildu pieprasījumos bija iesniegts viens miljards. Varu iedomāties, ka saistībā ar vēlēšanu laiku prasīs vairāk nekā parasti. Lai nebūtu vēlēšanu populisma ietekmes, esam pieņēmuši, ka pieprasījumus vērtēsim pēc vēlēšanām - 7. oktobrī.
Par sarkanajām līnijām. Kur ir tā robeža, pēc kuras tālāk neatkāpsieties un, piemēram, veselības jomā teiksiet: tam gan ir jābūt bez maksas, te mums nauda noteikti jāatrod?
Pirmkārt, bērni. Otrs - savlaicīgā diagnostika un ārstēšana pirms nepieciešamības pēc stacionāra. Ja laikus sāk ārstēt, var ar mazāku naudu daudz vairāk izdarīt nekā tad, ja slimība ielaista.
Un citās jomās?
Aizsardzības vajadzībām ir diezgan skaidrs. Ne tikai ilgtermiņā, bet arī nākamā gada budžetā būs jāparedz konkrēta papildu nauda.
Kas ar reemigrācijas veicināšanu? Vai arī tas ir pagājušās valdības skaistais sapnis, kas aizmirsts?
Galvenais ir ekonomika. Reemigrācija būs tad, ja mums būs ekonomikas izaugsme un kad cilvēki varēs Latvijā nopelnīt sev un ģimenei.
Jūs kā politiķe, kas iet uz vēlēšanām, pretendē uz premjeres amatu arī nākotnē, varat apsolīt, ka pārskatāmā laika posmā būs tādi apstākļi, kas motivē nebraukt prom, bet atgriezties?
Ja cilvēkiem Latvijā būs iespēja nopelnīt, nodrošināt savu ģimeni, tad nebrauks prom no savas zemes. Lai kā man gribētos, ejot uz vēlēšanām, es nevaru pateikt, ka nākošgad būs 20% iekšzemes kopprodukta pieaugums. 4-5 procenti augstākais. Es esmu domājusi, diskutējusi ar cilvēkiem, kā lai mēs attīstām ekonomiku straujāk. Es esmu pilnīgi pārliecināta, ka pamatā ir visu līmeņu izglītība.
Tas ir risinājums? Medmāsas, ārsti izmācās un aizbrauc...
Jā, bet arī atgriežas. Es zinu konkrētu piemēru, kad noteicošā bija vēlme dzīvot Latvijā.
Viens piemērs, kad atbrauc, un desmitiem - kad pabeidz augstskolu un aizbrauc, jo rietumvalstīs speciālistu algu līmenis daudzkārt augstāks.
Tas pakāpeniski mainīsies - ekonomika augs un cilvēki arvien mazāk aizbrauks. Jā, kāds aizbrauks prom, bet kāds paliks un strādās.
Iedzīvotāju skaits Latvijā noslīdējis zem diviem miljoniem. Kāda ir jūsu prognoze par iedzīvotāju skaitu Latvijā pēc četriem gadiem, ja pēc vēlēšanām atkārtoti kļūsiet par premjeri?
Mērķis jāliek virs diviem miljoniem. Mēs nedrīkstam domāt, ka būs mazāk. Tie vārdi sāk darboties, ja pasakām 1,9. Esmu par to pārliecinājusies.
Uzlabojumi būs uz dzimstības, reemigrācijas vai imigrācijas pieauguma rēķina?
Dzimstības pieauguma. Ir atbalsta politika, redzēsim, kāds būs efekts pēc gada. Un uz reemigrācijas. Kas attiecas uz imigrāciju, iespējams, ka pēc četriem gadiem atsevišķās nozarēs būs nepieciešams darbaspēks ar konkrētu izglītību. Tāpēc mums pašiem jāvelta liela uzmanība izglītībai.
Izglītības un veselības joma ir tās, kam pievēršat īpašu uzmanību un kur ir arī vislielākās problēmas augstākās vadības līmenī. Varbūt tomēr jātaisa operācija, savlaicīgi jāieliek jauni ministri - tādi, kas gatavi strādāt arī nākamajā valdībā, vēlas panākt rezultātu? Tas pats ar finanšu ministru, kas nedomā tālāk par vēlēšanām.
Varat būt droši - Vienotība vasaras laikā definēs savu ministru komandu.
Par finanšu ministru Andri Vilku skaidrs, viņš neplāno palikt valdībā. Kā ar pārējiem? Ingrīda Circene un Ina Druviete būs tajā ministru komandā, ko Vienotība piedāvās?
Es varu pilnīgi noteikti pateikt, ka Circene nebūs veselības ministre. Par Druvietes kundzi neesmu domājusi. Jo viņai kā ministrei nevaru izteikt pārmetumus, problēmas vairāk ar ierēdniecību, kas nestrādā.
Kāda motivācija ir jums personiski pretendēt uz premjeres amatu arī turpmāk? Ir cerība, ka spēsiet kaut ko panākt? Vai tā ir tāda ķīlnieka situācija - kad augstākais punkts sasniegts, tad vienīgais, ko var darīt, ir noturēties esošajā līmenī?
Es noraidu, ka nebūtu kur iet. Nekad neesmu to izjutusi savā dzīvē. Atbildība ir tā, kas mani motivēja piekrist. Atbildība pret to darbu, ko dari.
Sākotnēji piekritāt uz deviņiem mēnešiem. Tagad apliecināt gatavību turpināt darbu arī pēc vēlēšanām.
Tiešām gribas daudz ko sakārtot. Piemēram, tagad skatos uz veselības nozari, mēģinu iedziļināties soli pa solim. Pārmaiņas, protams, nenotiek vienā dienā. Četros gados var kaut ko izdarīt. Cilvēki grib redzēt attīstību un vēlas stabilitāti. Tas ir tas, ko es varu piedāvāt. Soli pa solim. Konstruktīvi, bez populistiskiem saukļiem.
Jums ir skelets skapī?
Ja tāds būtu, kāds to jau būtu izvilcis.