Runājot par ekonomisko sadarbību, Latvijas premjers arī norādīja, ka ir laiks strādāt pie reversās kravu plūsmas attīstīšanas caur Ziemeļu distribūcijas koridoru, tādējādi runājot par šī maršruta komercializēšanu. Caur Latviju ejošais Ziemeļu distribūcijas koridors patlaban tiek izmantots galvenokārt militāro kravu sūtīšanai uz Afganistānu, un Lielbritānija ir viena no valstīm, kura šo koridoru izmanto.
Atbildot uz jautājumu par Latvijas vēlmi iestāties eirozonā, kamēr Lielbritānijā aktuāls ir jautājums par izstāšanos no Eiropas Savienības (ES) vispār, D. Kamerons norādīja, ka ES ir jākļūst elastīgākai un nevar katrai dalībvalstij likt darīt vienu un to pašu. «Ir jāsaprot, ka katra valsts rīkojas atšķirīgi. Tā ir tieši Latvijas izvēle pievienoties vai nepievienoties eirozonai,» viņš uzsvēra.
Iestāšanās OECD jau ilgu laiku ir viens no Latvijas ārpolitikas mērķiem, bet īpaši aktīva darbība šajā jomā izvērsta tieši pēdējā laikā. Saeimas Ārlietu komisijas vadītājs un bijušais diplomāts Ojārs Ēriks Kalniņš (Vienotība) Dienai norādīja, ka OECD ik pa laikam tiek atvērta jaunu dalībvalstu uzņemšanai un patlaban tuvojās kārtējā paplašināšanās, tāpēc arī Latvija aktivizējusi savus diplomātiskos centienus. Viņaprāt, tieši tāpēc no Lielbritānijas iegūto atbalstu dalībai uzsvēra V. Dombrovskis, bet D. Kamerons to neminēja, jo viņam, iespējams, tas nemaz nešķita tik svarīgi.
No Eiropas valstīm ļoti aktīva centienos pievienoties OECD esot arī Rumānija, bet katru reizi uzņemto valstu skaits ir ierobežots. O. Ē. Kalniņš gan uzsvēra, ka pats nesen ticies ar ASV vēstnieku Latvijā, kurš arī paudis atbalstu Latvijas centieniem.
Politologs Andris Sprūds savukārt norādīja, ka, iestājoties OECD, Latvija starptautiski tiktu uztverta kā elitāra attīstīto valstu klubiņa dalībniece un tas palīdzētu piesaistīt investīcijas. Centieni iestāties OECD varētu būt saistīti arī ar gaidāmo Latvijas pievienošanos eirozonai, jo gandrīz visas eirozonas valstis ir arī OECD biedres. Turklāt uzņemšana šajā organizācijā V. Dombrovskim būtu politiski izdevīga, jo varētu kalpot kā kārtējais apliecinājums valdības pēdējo gadu kursa pareizībai, viņš piebilda.
A. Sprūds gan atzina, ka «tā spēle nav tik vienkārša». Deklaratīvs atbalsts no Lielbritānijas ir iegūts, bet, kopumā atbalstot Latvijas dalību OECD, briti varētu būt piesardzīgi, jo Baltijas jūras reģions ir tikai viens no Lielbritānijas «spēles laukumiem» un nebūt ne tas svarīgākais. Ja tiek uzņemta viena valsts, citas varētu uzdot jautājumu - kāpēc tieši tā un nevis citas? Piemēram, Spānija patlaban iestājoties par Kolumbijas uzņemšanu OECD, un visas valstis uzņemt nav iespējams.
Jāpiebilst, ka D. Kamerons Rīgā viesojās Ziemeļu nākotnes forumā, kura galvenās tēmas ir digitālās plaisas mazināšana sabiedrībā un zaļās ekonomikas konkurētspēja.