gadā, uz ko vispirms mudinot tieši uzņēmēji. Opozīcijā esošās Zaļo un Zemnieku savienības vadība domā, ka par iekļaušanos eirozonā Latvijā vajadzētu rīkot referendumu.
«Šādas idejas ik pa laikam izskan, bet referendums par šo jautājumu jau ir bijis 2003. gadā, kad Latvija balsoja par pievienošanos Eiropas Savienībai,» Dienai teica premjers V. Dombrovskis. Viņš atgādināja, ka viens no būtiskiem iestāšanās līguma nosacījumiem ir pievienošanās eirozonai pēc Māstrihtas kritēriju izpildes. Nevienā no tā sauktajām piecām jaunajām dalībvalstīm, kas pievienojušās eirozonai, referendums par to nav rīkots. Lai ieviestu eiro, Latvijai ir jāizpilda Māstrihtas kritēriji, piemēram, jānodrošina valūtas kursa stabilitāte attiecībā pret eiro, noteikts inflācijas līmenis, budžeta deficīts zem 3% no iekšzemes kopprodukta, valsts kopējais ārējais parāds ne lielāks par 60% no iekšzemes kopprodukta.
Satversme paredz referendumu par tādiem ar dalību Eiropas Savienībā saistītiem jautājumiem, kas liecina par būtiskām izmaiņām šīs dalības nosacījumos, bet saskaņā ar premjera teikto pievienošanos eirozonai par tādu nevar uzskatīt. Taču Vienotībā ir arī politiķi, kuri domā, ka no referenduma nebūtu jābaidās, jo «latvieši ir gudra tauta». Saskaņā ar SKDS pētījumu aprīlī eiro ieviešanu gan atbalstīja tikai 15% aptaujāto. V. Dombrovskis, atgādinot, ka vispirms Latvija bija plānojusi pievienoties eirozonai 2008. gadā, tad - 2011. gadā, teica: «Mums nav argumentu nepievienoties, jo lata kurss jau ir piesaistīts eiro, un mums uz to ir jāvirzās. Mēs redzam, ka Igaunijā ir lielāka finanšu stabilitāte.» Premjers gan atzina, ka tagad to argumentēt varbūt būs grūtāk, ņemot vērā problēmas eirozonas valstīs. Finanšu ministrs Andris Vilks sēdē pieļāva, ka Grieķijā varētu būt valdība, kas gribēs palikt eirozonā. Viņš arī norādīja, ka Māstrihtas kritēriju ievērošana ir saistīta ar investīcijām labvēlīgāku vidi, kas ir spēcīgāka, ja valstī ir mazāks budžeta deficīts un samazinās ārējais parāds.
Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas vadītājs Augusts Brigmanis, vaicāts, kā viņš balsotu referendumā par eiro, ja tāda rīkošanu izdotos panākt, atzina, ka viņa «zemnieku saimniecība jau ir integrējusies Eiropā», veicot norēķinus arī eiro. «Es neesmu noliedzošs pret eiro. Jautājums ir par formu, kā mēs līdz tam nonākam,» Dienai teica A. Brigmanis. Viņaprāt, referendums būtu laba iespēja «pārapstiprināt arī Eiropas Savienības Fiskālās disciplīnas līgumu», bet vēl grūti esot paredzēt, kāda būs situācija eirozonas valstīs, jo «ne viss ir atkarīgs no mums», un kā Latvijai veiksies ar kritēriju izpildi. A. Brigmanis domā, ka partijām nevajadzētu nostāties vienā vai otrā pusē, bet sabiedrībai vairāk piedāvāt ekspertu skaidrojumu.