V. Dombrovskis piekrita, ka šāda «iekšēji samilzusi problēma pastāv» un būtu jāatrod vienota pieeja valžu locekļu iecelšanai, solot jau drīzumā piedāvāt skaidrus principus, pēc kuriem šīs personas tiek izraudzītas.
Satiksmes ministrs Uldis Augulis (ZZS) piekrīt, ka vienota kārtība būtu nepieciešama, taču viņa skatījumā tad būtu jāatjauno uzņēmumu padomes, kuras bija tiešās akcionāra pārstāves. Tagad ministriem, lai nodrošinātu pārraudzību un īstenotu atbildību par uzņēmumu darbību, nākas virzīt uzņēmumu valdēs savus cilvēkus, kas visi esot profesionāļi. Jau ziņots, ka izmaiņas notika ne tikai Satiksmes ministrijas uzņēmumu valdēs, bet arī vairākās institūcijās, kas ir Ekonomikas ministrijas atbildības sektorā. Piemēram, šonedēļ Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas priekšsēdētāja amatā ir izvirzīts Jaunā laika dibinātājs Valdis Lokenbahs, bet padomē - Pilsoniskās savienības valdes loceklis Rolands Irklis, par kuriem gan vēl jālemj valdībai un Saeimai.
Agrāk ministri politiski pārraudzīja uzņēmumus, savus cilvēkus izvirzot darbam to padomēs, bet, sākoties krīzei, padomes tika likvidētas. Bijušais Saeimas deputāts Jānis Lagzdiņš, kurš toreiz bija Tautas partijā, atceras, ka no padomēm valdošās partijas atteicās ar smagu sirdi sabiedrības un arī tagadējā premjera partijas JL ietekmē. «Padomes bija veids, kā juridiski korekti arī politiski vadīt valsts uzņēmumus,» Dienai teica J. Lagzdiņš. Taču padomes esot kļuvušas par partiju barotnēm, jo politisko spēku pārstāvji tajās saņēmuši labu atalgojumu, ziedojuši lielas summas partijām. Bijuši arī «štata padomju locekļi», kuri strādājuši vienlaikus ļoti daudzās padomēs, atceras J. Lagzdiņš. Iespējams, V. Dombrovskis arī nebūtu sagatavojies tik asi reaģēt uz šo situāciju, ja dienu iepriekš viņam par to nebūtu norādījuši frakcijas kolēģi. Ilma Čepāne (Vienotība) atzina, ka jaunu kārtību noteikt būšot ļoti grūti, jo neesot politisko spēku, kas gatavi to darīt. Premjers pieminēja nepieciešamību rīkot konkursus, bet I. Čepāne kā vienīgo iespēju redz starptautisko firmu iesaistīšanu personāla atlasē.
Par pirmajās 100 dienās paveikto V. Dombrovskis uzsvēra gandarījumu par laikus pieņemto valsts budžetu, rādīja tabulas ar augšupejošām līknēm, kas liecina par ekonomikas atveseļošanos. Premjera mērķis esot darīt visu, lai šī valdība nostrādātu četrus gadus. Viņš atzina, ka, salīdzinot ar pirmo valdību, kurā ZZS bija uzticama un atbildīga partnere, šajā valdībā tā mainījusi retoriku un kļuvusi agresīvāka. Uz jautājumu, vai nav plānota kāda ministra nomaiņa, V. Dombrovskis atbildēja, ka šāda jautājuma neesot darba kārtībā.