Viena no lielākajām problēmām, ar ko politikas veidotāji saskaras iekšlietu jomā, ir katra pilsoņa drošības un aizsargātības nodrošināšana, kā arī viņa pamattiesību un pamatbrīvību ievērošana. Daudzi cilvēki pauž pamatotas bažas par risku, ka valdības varētu pārspīlēt un drošības labad pieņemt pārāk stingrus tiesību aktus attiecībā uz dažāda veida draudiem, sākot ar kiberterorismu un beidzot ar naidīgiem izteikumiem.
ES ir uzņēmusies vadošo lomu, lai nodrošinātu to, ka, neraugoties uz mūsu globalizētajā pasaulē pastāvošajiem reālajiem draudiem, individuālās tiesības un brīvības tiek dziļi iestrādātas mūsu politikas veidotājstruktūrās. Viens no galvenajiem sasniegumiem saistībā ar Lisabonas līgumu ir Eiropas Pamattiesību hartas pilnīga iekļaušana ES tiesību aktos.
Vēlos uzsvērt, ka pirms tiesību aktu pieņemšanas mums rūpīgi jāizpēta visu ierosināto pasākumu ietekme uz brīvību un drošību.
Esmu pārliecināta, ka ir jāveic turpmāki pasākumi jautājumā par bērnu pornogrāfijas materiāliem, kas Eiropas iedzīvotājiem joprojām pieejami internetā. Tāpēc Eiropas Komisija (EK) šodien iesniedz projektu direktīvai, lai vismaz ES robežās līdz galējam minimumam samazinātu apslēptās interneta vietnes, kurās iespējams vērot vardarbību pret bērniem.
Šo priekšlikumu mēs iesniedzam trīs galveno iemeslu dēļ.
Pirmkārt, tāpēc, ka tiek apdraudētas nevainīgu bērnu dzīvības. Internetā pieejamie materiāli atspoguļo vardarbību pret bērniem visā pasaulē. Šāda vardarbība ir ļoti smags noziegums. Neraugoties uz to, ka daudzi materiāli, kas interneta lietotājiem pieejami dalībvalstīs, ir veidoti ārpus ES robežām, mums ir jādara viss iespējamais, lai aizsargātu nevainīgus bērnus.
Otrkārt, šodien ir pieejams liels skaits vulgāru attēlu, un, neveicot nekādu pretdarbību, var rasties risks, ka šādu attēlu skatīšanās tiek normalizēta un cilvēki, kas vēlētos piekļūt nereglamentētām tīmekļa vietnēm, to uzskata par pieņemamu uzvedību.
Treškārt, ir nepieciešama kopīga Eiropas pieeja, lai samazinātu atšķirības un nepilnības, kas ir nenovēršamas, ja katra dalībvalsts rīkojas neatkarīgi, lai bloķētu pieeju tīmekļa vietnēm, kuru lielākā daļa ir izveidotas trešajās valstīs.
EK ierosina pastiprināt vairākus mehānismus, lai bloķētu piekļuvi šādu vietņu saturam. Viena metode ir mudināt interneta pakalpojumu nodrošinātājus izstrādāt rīcības kodeksus un vadlīnijas, lai liegtu piekļuvi konkrētām tīmekļa vietnēm. Cita metode paredz paātrināt procesus, ar kuru palīdzību kompetentās policijas un tiesu iestādes var bloķēt piekļuvi konkrētām tīmekļa vietnēm. Šajā priekšlikumā ir ietverti arī būtiski aizsardzības pasākumi, lai novērstu pārāk plašu piemērošanu. Piemēram, piekļuve tiks bloķēta tikai tad, ja būs skaidrs, ka ar bērnu izmantošanu saistītie nelegālie materiāli ir darīti pieejami sabiedrībai. Turklāt lietotāji tiks informēti par šādas piekļuves ierobežošanas iemesliem, un satura nodrošinātājiem būs iespēja apstrīdēt šos lēmumus, cik vien tas ir praktiski iespējams.
Saistībā ar interneta reglamentēšanu pilsoņu brīvību aizstāvji pamatoti izvirza jautājumu par vārda brīvību. Tomēr ar bērnu seksuālo izmantošanu saistītos materiālus nekādā gadījumā nevar uzskatīt par likumīgu viedokļa izpausmi. Šīs pret bērniem vērstās pazemojošās darbības nepārprotami ir viņu pamattiesību pārkāpums, tāpēc Eiropai ir īpašs uzdevums darīt visu iespējamo, lai šos bērnus aizsargātu.
EK ir pielikusi lielas pūles, lai pareizi reaģētu uz šo draudu mūsu sabiedrībai un tās pamatvērtībām. Tagad Eiropas Parlamentam un dalībvalstīm ir jāizlemj, kā ES vajadzētu rīkoties šajā jautājumā.
* EK iekšlietu komisāre