Neviens no abiem pasažieriem ij negrasījās piekāpties. Kad citi argumenti vairs nelīdzēja, kundze vīrietim sāka pārmest analfabētismu gaisa cirkulācijas jautājumos, bet vīrietis kundzei - sievišķiem raksturīgo vispārējo neapmierinātību ar dzīvi un sabiedrību. Pārējie klusēja, gaidot, ar ko gan varētu beigties šis duelis. Šoreiz piekāpīgāks izrādījās kungs, kas pats pārsēdās citur un tūliņ pat zvanīja savai māmuļai, kura varētu būt krietni vecāka par caurvēju pretinieci vilcienā, lai pasūdzētos, cik egoistiski, histēriski un cimperlīgi mēdz būt vilcienu pasažieri... Lieki piebilst, ka šādas scēnas sabiedriskajā transportā risinās ik dienas. Neapšaubāmi - ar laipnību un cilvēcību sabiedriskajā transportā var panākt krietni labvēlīgāku līdzbraucēju attieksmi, tomēr šajā gadījumā runa ir par veselības saglabāšanu. Kas ir bīstamāks - caurvējš vai bezgaiss, un kura «grupējuma» pārstāvjiem būtu jāpiekāpjas?
Ģimenes ārsts Andris Lasmanis atzīst - šis tiešām ir pikants jautājums, un visiem labākais risinājums būtu gaisa kondicionētāji, ar kuriem aprīkoti modernie sabiedriskā transporta līdzekļi. «Ja gaisa kondicionētāja nav, saduras divas interešu grupas - vieni, kam bezgaiss izraisa sliktu pašsajūtu, nelabumu, pat ģīboni, un otri, kam caurvējš var izraisīt saaukstēšanos, provocēt neiroloģiskas dabas problēmas. Kompromiss būtu pret caurvējiem jutīgajiem ņemt līdzi kādu lakatu vai citu apģērba gabalu, kas var pasargāt no caurvēja iedarbības, jo tam otram, kas nepanes sliktu gaisu un nāk virsū ģībonis, nav citu aizsarglīdzekļu - skābekļa balonu taču nevar paņemt līdzi. Bet vēdināšanai ir jābūt,» norāda ģimenes ārsts. «Modernā satiksmes līdzeklī šim jautājumam jābūt atrisinātam. Kamēr nav - būsim iecietīgi cits pret citu un nodrošināsimies pret caurvējiem ar līdzpaņemtu apģērbu, nevis lamāšanos.»