Vācijā tajā nav iekļauta vakcīna pret tuberkulozi (jo niecīgs saslimšanas risks) un pret rotavīrusu. Toties ir vakcīna pret meningokoka infekciju. Latvijā tās nav, jo meningīta risks lielāks ir no divām citām infekcijām - pneimokoka un _Haemophilus influenzae._ Vakcīnas pret šīm infekcijām ir Latvijas kalendārā.
Vācijā ir arī bezmaksas vakcīna pret ērču encefalītu. Kāpēc?
Jā, Vācijā vakcīna ir par velti visiem valsts iedzīvotājiem, ne tikai tiem, kuri dzīvo ērču apdraudētajos dienvidos - Bavārijā, Hesenē, Bādenē-Virtembergā u. c. Visiem iedzīvotājiem vienādas tiesības nosaka valsts konstitucionālās tiesības. Riska reģionos tiem, kuriem darbs saistīts ar paaugstinātu apdraudējumu, piemēram, meža strādniekiem, vakcināciju sedz darba devējs. Pārējiem - apdrošinātāji.
Dienvidos pret encefalītu vakcinējušies 30-40% iedzīvotāju (Latvijā potējušies ir tikai 10% iedzīvotāju - S.S.). Lai gan tiek uzskatīts, jo vecāks cilvēks, jo slimo smagāk, bet bērni līdz trim gadiem encefalītu pārslimo pavisam viegli, potējam bērnus jau no viena gada vecuma. Es savējos sapotēju 1,5 gados, kad viņi sāka iet dārzā un bija pakļauti ērču riskam.
Ko nozīmē riska apgabals?
No Vācijas skatpunkta visa Latvija ir riska apgabals. Ja ar encefalītu uz 100 000 iedzīvotāju slimo vairāk nekā viens cilvēks, tas ir riska reģions. Vācijā pagājušajā gadā saslima 314 cilvēki. Latvijā - 328. Taču Vācijā dzīvo 80 miljoni iedzīvotāju, Latvijā ap diviem miljoniem.
Latvijā kopš šā gada aizliegts lietot imūnglobulīnu. Kas jums par to sakāms?
Vācijā imūnglobulīnu aizliedza jau 90. gados - pēc traģiska gadījuma, ka pēc imūnglobulīna saņemšanas kāda sieviete tik un tā nomira. Ārsti izvirzīja hipotēzi, ka šo sievieti ērces bija sakodušas divreiz. Starp citu, pētījumi rāda, ka daļu ērču kodumu cilvēki nemaz neidentificē. Piemēram, ērču tēviņi nepiesūcas. Viņi iekož un aizlaižas.
Pirmo ērci sieviete nepamanīja, otro pamanīja, viņai tika ievadīts imūnglobulīns, bet tas situāciju saasināja. Pēc pirmās ērces organisms jau dabiski bija sācis izstrādāt antivielas pret encefalītu. Ievadot imūnglobulīnu, sākās sarežģīts imunoloģisks process, kurā vienas antivielas sāka darboties pret otrām, un sieviete nomira.
Latvijā 2009. gadā samazinājās vakcinēto bērnu skaits. Viens no iemesliem - zaļā dzīvesveida pieaugošā popularitāte. Vai Vācijā arī ir šāda problēma?
Jā, ir. Vācijā tas saistīts arī ar politiku. Piemēram, Freiburgā, kur es dzīvoju, Zaļajai partijai ir 32% balsu. Apmēram tikpat ir zaļā dzīvesveida piekritēju. Viņi rīko visādas antivakcinācijas kustības. Ko varam darīt mēs, ārsti? Argumentēt, argumentēt, argumentēt. Bet tik un tā kādi 3% nav pārliecināmi.
Spekulatīvs jautājums, bet tomēr. Ja valstij nav naudas, kuras vakcīnas finansēt būtu svarīgāk - vakcīnu pret encefalītu veciem cilvēkiem, pret rotavīrusu bērniem vai pret HPV vīrusu divpadsmitgadīgām meitenēm?
Tas nav atbildams jautājums. Es valstij ieteiktu diskutēt ar ražotājiem, lai dabūtu iespējami zemāko vakcīnu cenu. Vienas un tās pašas vakcīnas cena dažādās valstīs var būtiski atšķirties. Piemēram, Vācijā rotavīrusa vakcīna ir trīs reizes dārgāka nekā Austrijā. Tāpēc arī to neesam iekļāvuši bezmaksas vakcīnu sarakstā.
Bet vakcīna pret dzemdes kakla vēzi izraisošo cilvēka papilomas vīrusu HPV meitenēm Vācijā ir par velti. Es tiešām nesaprotu ģimenes, kuras atsakās potēt savas meitas pret šo bīstamo slimību, ar kuru Vācijā gadā saslimst 6500 sieviešu, nomirst 1700.