Dienā 245 imigranti
Abas valstis viena otru jau sen vaino kūtrumā cīņai pret nelegālo imigrāciju. Turcijas un Grieķijas robeža kalpo par galveno «ieeju» tiem, kas vēlas iekļūst Eiropas valstīs. To šķērsojot deviņi no 10 visiem Eiropā ieplūstošajiem migrantiem. Lielākoties tie ir bēgļi no tādām valstīm kā Afganistāna, Alžīrija, Pakistāna un Somālija.
«Grieķija to vairs nevar izturēt,» pilsoņu aizsardzības ministra Krista Paputsa teikto citējis World Tribune. Oktobrī fiksēts rekordaugsts imigrantu skaits, kad dienā uz ES tiekušies vidēji 245 cilvēki. Lai nosargātu robežu, nolemts izveidot žogu, par paraugu ņemot ASV un Meksikas robežu, kur aizsargžogu papildina novērošanas kameras, radari un sensori. Līdzīgs piemērs meklējams arī Izraēlā, kur pēc palestīniešu terora aktu viļņa 2000. gadā izraēlieši nolēma uzcelt sienu, lai mazinātu un ierobežotu nevēlamo palestīniešu iekļūšanu ebreju apdzīvotajās teritorijās.
Lai gan Grieķijai un Turcijai ir 206 kilometrus gara sauszemes robeža, sākotnēji plānots būvēt 12,5 kilometrus garu žogu pie abu valstu dabiskās robežšķirtnes - Evras upes. Tieši tas esot vājākais posms ES teritorijas aizsardzībā. No 128 000 imigrantu, kuri pērn nelegāli ieradušies Grieķijā, vairāk nekā 40 000 šķērsojuši šo ūdenstilpi, raksta Reuters. Līdz ar žoga celtniecību pastiprināta un modernizēta tikšot arī krasta apsardze valsts jūras teritorijā.
«Žogi un sienas jau pagātnē ir pierādījuši, ka tie ir tikai īstermiņa risinājumi. Tas neļaus strukturēti cīnīties pret imigrāciju,» Eiropas Komisijas nostāju citējis Daily Mail. EK uzsvērusi, ka Grieķijai jāspēj domāt tālredzīgāk un jāizstrādā strukturēts plāns cīņai pret nelegālo ieceļošanu. Jau pērn Brisele devās palīgā Grieķijai apturēt milstošo Eiropas migrācijas krīzi, nosūtot papildspēkus robežu stiprināšanai. Tomēr citu priekšlikumu tā publiskojusi nav, ja neskaita nosūtītās misijas mandāta pagarināšanu līdz šā gada martam. Arī Grieķijā žoga iecerei trūkst vienprātīga atbalsta. Komunistiskā partija to jau nodēvējusi par necilvēcisku un neefektīvu.
Turcijas norobežošana
Kritiķi norādījuši, ka žoga būvniecība problēmu neatrisinās, tikai vēl vairāk nodalīs Turciju no Eiropas un kalpos kā simbols tās cerību sagraušanai par iestāšanos ES. Tas tikai atgādinās, ka Eiropas valstu saimē Turciju tādas valstis kā Grieķija, Francija un Vācija negaida, raksta The Telegraph. Turcija vēlmi iestāties ES, ko tolaik vēl dēvēja par Eiropas Kopienu, oficiāli formulēja jau 1987. gadā, taču vēl aizvien tā ir galvenais strīdus objekts sarunās par ES paplašināšanu.
Tomēr tas nebūšot vienīgais simboliskais dalījums. Šī siena iezīmētu krasu robežšķirtni starp kristiešu zemēm rietumos un musulmaņu - austrumos, tādējādi saasinot draudus reliģiskajām nesaskaņām. «Viegli iedomāties, ka šāda robežšķirtne ātri kļūs par simbolu pasākumam, kas vērsts pret Turciju, vai iezīmēs Eiropu kā kristiešu cietoksni, kuru mēģina pasargāt no musulmaņu ienākšanas,» laikrakstam The Telegraph prognozējis kāds diplomāts.
Turcijas Ārlietu ministrija paziņojusi, ka gaidot no kaimiņvalsts sīkāku informāciju par tās paziņojumu. Turcijas Edirnes reģiona - robežas ar Grieķiju - vadītājs Gokans Sozers uzsvēris, ka valsts veic ievērojamus pasākumus problēmas risināšanai un pērn aizturējusi 11 000 cilvēku, kas vēlējušies nelikumīgi ieceļot ES. «Ikviena valsts var rīkoties, kā vēlas. Tomēr arī fiziskas barjeras nav nepārvaramas,» reģiona vadītāja teikto citējis Associated Press.