Jaunās valdības koalīcijas līgumu plānots parakstīt trešdien pirms Saeimas sēdes, kuras darba kārtībā ir lēmuma projekts par uzticību valdībai. Koalīcijā ir Vienotība, Nacionālā apvienība Visu Latvijai!-TB/LNNK (NA), Zaļo un Zemnieku savienība (ZZS), Reformu partija (RP) un Klāva Olšteina dibinātā sešu neatkarīgo deputātu grupa. Koalīciju atbalsta 66 tās deputāti, par valdību varētu balsot arī neatkarīgā deputāte Inga Vanaga. Vēl trīs neatkarīgie deputāti balsojumā, iespējams, nepiedalīsies. Opozīcijā palikusi Saeimā joprojām lielākā - Saskaņas centra - frakcija, kurai ir 30 deputātu.
«Partijām būs jāmeklē kompromisi, bet, ja neizdosies, jautājumi, kuros ir pretrunas, jāatliek pēc vēlēšanām,» tā L. Straujuma sacīja drīz pēc nominēšanas, kad konstatēja viedokļu atšķirības starp ZZS un Visu Latvijai!-TB/LNNK vairākos jautājumos - arī par Satversmes preambulu. Valdības veidošanas sarunās nav izdevies izvairīties no smagajiem jautājumiem, un daži no tiem atspoguļoti koalīcijas līgumā kā VL-TB/LNNK īpašais viedoklis, kuru apvienībai būs tiesības paust, neriskējot pārkāpt koalīcijas līgumu.
Strādāt tā, lai nevienam vēlēšanu gadā nebūtu vilinājuma pakāpties uz citu pleciem un nākt ar ultimātiem, lai veidotu savu priekšvēlēšanu kampaņu. Jaunās valdības apstiprināšanas priekšvakarā šādu vēlējumu izteica Uldis Augulis no Zaļo un Zemnieku savienības, kas ir koalīcijas jaunpienācējs. Arī Valsts prezidents A. Bērziņš «salīdzinoši īsajā laika periodā līdz nākamajām Saeimas vēlēšanām no valdības sagaida konstruktīvu, uz rezultātu vērstu darbu, maksimāli ierobežojot priekšvēlēšanu retoriku un koncentrējoties uz pragmatisku darbu valsts interešu vārdā». Kamēr arī citu partiju politiķi kurn, ka deklarāciju un koalīcijas līgumu nevar pārvērst par partiju priekšvēlēšanu programmu, Nacionālā apvienība uzsver, ka no saviem principiem atkāpties nedomā. VL-TB/LNNK līdzpriekšsēdētājs Gaidis Bērziņš ir pārliecināts, ka Satversmes preambulu var pieņemt šīs Saeimas laikā, ko sākotnēji apvienība piedāvāja ierakstīt līgumā. Šī iniciatīva ir koriģēta, apņemoties tikai diskutēt par preambulu. Taču G. Bērziņš ir pārliecināts, ka jaunā valdība var nostrādāt līdz Saeimas vēlēšanām un uz tās pamata varētu veidot arī koalīciju pēc vēlēšanām, «ja tā aizstāvēs Latvijas pilsoņu, latviešu intereses».
VL-TB/LNNK īpašais viedoklis fiksēts arī par termiņuzturēšanās atļauju ierobežošanu. No šī jautājuma apspriešanas nevarēs izvairīties, jo Saeimai jāskata otrreizējai caurlūkošanai nodotie grozījumi Imigrācijas likumā. «Šo jautājumu nevarēs neskatīt tikai tāpēc, ka tas ir neērts,» atzina arī RP līderis Edmunds Demiters, atgādinot, ka budžetā ir paredzētie ieņēmumi ekonomiskās attīstības fondā no uzturēšanās atļaujām. «Valdībai šie deviņi mēneši varētu būt mierīgi, taču Saeimā tie nebūs mierīgi,» prognozē E. Demiters.
Valdības veidošanas sarunās ir pārrunāts, ka lielākas vai mazākas grūtības var radīt arī šķietami sīkumi. Piemēram, vai zemkopības ministrs Jānis Dūklavs (ZZS) varēs justies tikpat komfortabli kā pirmās ministrēšanas laikā, jo tagad nozares cilvēkiem varētu būt vilinājums salīdzināt viņu ar L. Straujumu. Tikai laiks rādīs, vai tie, kuri vēlējās nomainīt Danielu Pavļutu, būs savu mērķi sasnieguši, ja bijušais ekonomikas ministrs iekļausies sava pēcteča Vjačeslava Dombrovska (RP) komandā. Daži koalīcijas partneri sagaida, kad līdz ar vides un reģionālās attīstības ministra nomaiņu būs arī cits ministrijas pārstāvis Rīgas brīvostas valdē, kur tagad ir Inga Antāne (RP). Sandra Sondore-Kukule (RP) apgalvo, ka partija nav minējusi nekādas prasības, taču jaunais ministrs Einārs Cilinskis (VL-TB/LNNK) ir strādājis kopā ar I. Antāni un tas ir «viņu savstarpējās sadarbības pieredzes jautājums». Sava nozīme būs arī tam, kas veidos L. Straujumas komandu. Viņa teica, ka nāk ar jaunu biroja vadītāju un arī ar jaunu juridisko padomnieku, kas nozīmē, ka amats būtu jāatstāj Sandrai Bukanei. Valdības vadītājam gan ir arī ārštata padomnieki. No V. Dombrovska biroja paliks Ints Dālderis un varbūt vēl kāds padomnieks.