Uz pavasara pusi, ar uzturu nesaņemot jaunu enerģijas devu, cilvēki parasti sāk biežāk slimot. Ko darīt? Vispirms jāizprot higiēniskās kultūras nozīme, pirmajā vietā ierindojot tīrību un ūdens procedūras. Pārnākot mājās, vispirms ar ziepēm rūpīgi nomazgāsim rokas, iztīrīsim degunu, izskalosim muti un rīklesgalu. Un mazgāsimies! Atcerēsimies dzīvokli vēdināt dienā un pirms gulētiešanas. Vairāk laika jāatvēl kustībām svaigā gaisā, paklejojot pa skujkoku mežu un ieelpojot sveķaini smaržīgo gaisu. Pareizi dara tie vecie cilvēki, kuri iecienījuši nūjošanu. Kustoties vēdinās plaušas, uzlabojas pašsajūta, tiek norūdīts organisms un līdz ar to līdzsvarota nervu sistēma.
Veselības stiprināšanā nepārvērtējama loma ir pilnvērtīgam uzturam. Lai gan visa gada garumā mums ir pieejami dārzeņi, augļi un to sulas, tomēr patērētājs netiek pietiekami informēts, kāda ir to uzturvērtība un cik tajos ir vitamīnu. Ko tad darīt? Strādāt, vairāk kustēties, labi izgulēties un priecāties par katru jaunu rītu! Mēs, gados vecākie seniori, zinām, cik grūti savulaik cilvēki strādāja, lai kaut ko izaudzētu paši savā zemītē. Tolaik mazdārziņos iztika bez mākslīgā mēslojuma, bez ķimikālijām un ēda pilnvērtīgi. Kārtīgi nostrādājās un vakaros iekrita gultā. Kas notiek tagad? Caurām naktīm nevaram iemigt, rītos ceļamies murgaini, nervozi un skrienam uz aptieku pēc medikamentiem - pēc farmācijas zinātņu doktora un uztura pētnieka Pola Kleitona teiktā, tie «bieži vien ir ne tikai dārgi, bet arī pārsteidzoši toksiski». Vai tad tā nav? Palasiet zāļu lietošanas aprakstus!
Mēs dzīvojam citā - tehnikas uzplaukuma un mazkustīga dzīvesveida - laikmetā. Pārtikas lielveikalos redzam par traku naudu nodrukāto pārtikas produktu reklāmu kaudzes, taču neko jaunu nevēstošām reklāmām tērētā nauda būtu noderīgāka valsts ekonomikas sakārtošanai, jaunu darba vietu radīšanai un algām, lai iedzīvotāji tiktu pie turības, varētu iegādāties pilnvērtīgus uzturproduktus un veselību uzturēt labā stāvoklī.