Iekšējā sarakstā I. Priede kolēģiem skaidroja, ka esot pārprasta. To viņa apgalvoja arī Dienai, pastāstot, ka ir reaģējusi uz Kristas Baumanes ierakstu, kurā bijis teikts, ka homoseksuāli cilvēki bēgot uz ārzemēm, jo «tur homofobija nav norma». I. Priede atbildējusi: «Paldies Dievam. Vācieši savulaik izšāva. Uzlabosim dzimstību.» Dienai viņa skaidroja, ka esot centusies norādīt uz iespēju aizbraukt uz citu valsti, kur šie cilvēki tiek labāk saprasti, atgādinot, kā ir bijis agrāk. I. Priede teica, ka partijas programmā ir likts uzsvars uz tradicionālās ģimenes vērtībām, kā arī uzsvēra, ka viņai nav bijušas prātā vardarbīgas domas, bet diemžēl ierobežoto zīmju skaita dēļ neesot varējusi twitter.com precīzi izklāstīt savu viedokli.
«Tādi izteikumi nav pieņemami un ir nosodāmi,» atzīst arī Vienotības priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa, taču viņa nedomā, ka I. Priedi vajadzētu izslēgt no partijas. Par to pašlaik arī nav iespējams lemt, jo valdes divu gadu pilnvaru termiņš beidzās 1. decembrī, bet jauno valdi vēlēs tikai sestdien kongresā. Taču S. Āboltiņa uzskata, ka šis jautājums partijā ir jāizrunā un diskusija būs nepieciešama. Jāatgādina, ka tāda saruna, iesaistot ekspertus, par viendzimuma pāru partnerattiecībām jau ir notikusi arī Vienotības Saeimas frakcijā. Drīz pēc ārlietu ministra Edgara Rinkēviča paziņojuma par viņa homoseksuālo orientāciju Ilze Viņķele ierosināja noregulēt partnerattiecības likumā, bet Saeimas frakcijas vairākums šo iniciatīvu noraidīja, Dienai atgādināja S. Āboltiņa. Tiesa, deputāti atzina, ka ir nepieciešams juridiski sakārtot atsevišķus praktiskus partnerattiecību jautājumus citos likumos.
Kandavas novada domes deputāte I. Priede, kura ir arī Talsu novada domes sabiedrisko attiecību speciāliste, sabiedrības uzmanību ieguva arī pirms diviem gadiem, kad Vienotība gatavojās iepriekšējam kongresam. Toreiz viņas vadītā Kandavas nodaļa rosināja diskusiju par partijas priekšsēža nomaiņu, šajā amatā redzot Lolitu Čigāni vai Arti Pabriku. Abi no piedāvājuma atteicās, un S. Āboltiņa palika vienīgā pretendente uz partijas priekšsēdes amatu - par viņu 2012. gada nogalē nobalsoja 371 no 483 delegātiem.
Taču I. Priedi, pēc kuras ierosinājuma togad tika atklāta diskusija par iekšējo demokrātiju, ievēlēja valdē, lai gan viņa nebija S. Āboltiņas izraudzīto valdes locekļu kandidātu sarakstā. Tajā savukārt bija frakcijas vadītājs Dzintars Zaķis, kuru turpretim neievēlēja. Tagad I. Priede valdes vēlēšanās vairs nekandidēšot, jo šos pienākumus grūti savienot ar darbu Kandavas un Talsu novada domē. Mainījusies ir arī politiķes attieksme pret S. Āboltiņu, kuras ievēlēšanu priekšsēdētājas amatā I. Priede atbalstīšot.