Par izmaiņām likumā iestājās Valsts kanceleja, norādot, ka viņu priekšlikumi ir atbalstīti. Tiesa gan, tie līdz valdībai vēl nemaz nav nonākuši. Valsts kancelejas direktore Elita Dreimane izteica cerību, ka līdz ar izstrādātajiem priekšlikumiem beigsies dažādo komisiju ēra un sāksies konkrētas rīcības posms. Visai savdabīgi, bet KNAB problēmu risinājuma meklēšanai piesaistītā otra - Iekšlietu ministrijas - darba grupa bija izstrādājusi kardināli pretēju risinājumu. Tagad E. Dreimane netieši kritizē tās darbu, norādot, ka «viennozīmīgi nav pieļaujama KNAB institucionālā sadalīšana, jo tā būtu kārtējā kāpšana uz pirms 12 gadiem pieredzētiem grābekļiem».
Tomēr VK priekšlikumi nesniedz atbildi KNAB karstākajai problēmai - personāliju jautājumam. To Dienai nenoliedz arī Ministru kabinetā. Tā pārstāve Signe Znotiņa-Znota saka, ka priekšlikumi netika izstrādāti nolūkā risināt KNAB priekšnieka Jaroslava Streļčenoka un viņa vairākkārt atlaistās un atjaunotās vietnieces Jutas Strīķes attiecības.
Apspriedē piedalījās arī Sabiedrības par atklātību Delna vadītāja Inese Voika, neviļus oponējot izskanējušai kritikai, ka KNAB pašreizējā formā nav efektīvs instruments cīņā pret korupciju: «Mēs esam sagaidījuši liela mēroga sarežģītu lietu izmeklēšanas, kādas līdz tam [KNAB dibināšanai] korupcijas jautājumos mēs nebijām redzējuši.» I. Voika atzina, ka, risinot biroja strukturālos jautājumus, KNAB vadības problemātika neatrisināsies. «Šīs lietas ir savstarpēji jānodala. Ja jūs prasītu mūsu viedokli, tad vadības problēmas šobrīd ir svarīgākas par KNAB struktūras uzlabošanu,» viņa sacīja.
Pats Jaroslavs Streļčenoks Dienai neslēpj gandarījumu par VK priekšlikumu raito virzību. Tieši šis scenārijs viņam liekas pieņemamākais. «No savas puses vēlos akcentēt, ka pozitīvi vērtēju VK sagatavotos priekšlikumus saistībā ar KNAB likuma grozījumiem. Patiesi ceru, ka šis jautājums bez liekiem šķēršļiem un kavējumiem tiks virzīts tālākai izskatīšanai,» norāda J. Streļčenoks.
VK izstrādātajos likuma grozījumos tiek precizēta KNAB kompetence, nosakot, ka KNAB strādā ne tikai novēršanas, apkarošanas un politisko partiju finanšu kontroles jomā, bet kontrolē arī priekšvēlēšanu aģitācijas norises. J. Streļčenoks uzskata, ka, precīzi nosakot premjerministra pārraudzības robežas, KNAB neatkarība tiks stiprināta. Likums skaidri paredzēs, kādus KNAB vadītāja lēmumus Ministru prezidents ir tiesīgs atcelt. KNAB šefs atzinīgi vērtē arī to, ka likumā skaidri tiks definēts biroja amatpersonu tiesiskais statuss, nosakot, ka uz darbiniekiem attieksies valsts dienesta normas tiktāl, ciktāl to nenoteiks KNAB likums.
Par spīti gaidāmajām izmaiņām, joprojām mazinās sabiedrības uzticība KNAB. Tajā tiek vainoti arī mediji, jo tie lielākoties atspoguļojot J. Streļčenoka un J. Strīķes attiecību peripetijas, nevis KNAB darba rezultātus. Arī ironiskajām piezīmēm par daudzo darba grupu izveidi neesot pamata.
Valsts kancelejas Juridiskā departamenta vadītāja vietniece Solveiga Līce apspriedē īpaši uzsvēra, ka «katrai darba grupai ir savs uzdevums un šiem uzdevumiem bija noteikta loģiska se-cība».