Ja valsts dotācija LTV un Latvijas Radio (LR) nākamgad tiks samazināta par 40%, šāds grieziens var abus medijus novest ja ne līdz pilnīgai iznīkšanai, tad vismaz līdz komas stāvoklim, jo paliktu tikai pa vienam «apgraizītam» kanālam radio un televīzijā. LTV un LR jau ir apcirpuši izdevumus kopā teju par pieciem miljoniem latu, tomēr Dienas apkopotā informācija liecina - vairākās pozīcijās LTV un LR jostu var savilkt vēl ciešāk.
Algas maz aiztiktas
LTV un LR budžeti, kas ietver gan valsts dotāciju, gan pašu ieņēmumus, rāda atšķirīgas tendences - LTV šogad piedzīvojusi kritienu zem 2006.gada līmeņa, LR budžets, kas pieaudzis krietni lēnāk nekā LTV, ir tikai nedaudz mazāks nekā 2007.gadā, taču jāņem vērā, ka šo gadu LR sāka ar nestabilu finanšu situāciju un pērn uzkrātu 0,8 miljonu latu parādu.
Dati par atalgojuma fondu rāda citu ainu - nozīmīgāku kritienu piedzīvojis LR. Tas atgriezies posmā starp 2006. un 2007.gadu, un saskaņā ar LR oficiāli sniegto informāciju darbinieku algas samazinātas vidēji par 30%. LTV darba samaksas fonds joprojām ir pat nedaudz lielāks nekā 2007.gadā, jo pērn piedzīvojis lēcienu par teju 1,2 miljoniem latu. LTV skaidro, ka naudas kļuvis vairāk, jo palielināta speciālā budžeta dotācija atalgojuma fondam un notikuši vairāki lielie pasākumi - Dziesmu svētki, Latvijai 90, kā arī LTV veidoja seriālu Neprāta cena.
Mazāku algu saņem tie radošie darbinieki, kuriem maksā par nostrādātajām stundām un kuriem ir mazāk projektu, pārējo atalgojums palicis nemainīgs. Kā norāda G.Līdaka, ja salīdzina ar privātajiem, LTV saviem darbiniekiem maksā pat samērā lielas algas. Joprojām 53 LTV štata darbinieki saņem atalgojumu, kas pārsniedz 1000 latu uz papīra. 11 darbinieku atalgojums pārsniedz 1500 latu. Dienai zināms, ka, piemēram, abu LTV kanālu direktoriem, mārketinga direktoram, ziņu dienesta vadītājam atalgojums ir 1650-1750 latu robežās. Vairāk nekā 2500 latu LTV saņemot vairs tikai Kas notiek Latvijā? autors Jānis Domburs, jo LTV ģenerāldirektora Edgara Kota alga tika samazināta uz 2400 latiem. Salīdzinājumam - LR visi atalgojuma cipari ir zem 1500 latiem.
Arī dienesta auto
LTV ģenerāldirektors Edgars Kots stāsta, ka LTV darbinieku algas tikšot samazinātas, tomēr viņš nevarēja konkretizēt, cik liels šis samazinājums būs. Esot skaidrs, ka tas nebūs mehānisks grieziens. «Mēs maksimāli sargāsim programmu,» sola E.Kots. Auditorkompānija gan secinājusi, ka kopumā LTV tehnisko un administratīvo darbinieku samaksai mēnesī šogad tērēti 305 tūkstoši latu, radošo darbinieku atalgojumam uz pusi mazāk - 137 tūkstoši latu. Turklāt administratīvo un tehnisko darbinieku atalgojums sarucis apmēram par 10%, neierēķinot atlaišanas pabalstus, bet radošo darbinieku alga samazinājusies par 40%. Tas ir tāpēc, ka auditori ieskaitījuši arī autoratlīdzības, kas ievērojami samazinājušās pēc tam, kad LTV pameta Neprāta cenas komanda, skaidro E.Kots.
LTV vadībai joprojām pienākas arī tāda ekstra kā dienesta automašīnas, kas turklāt ir iznomātas un tiekot izmantotas, lai brauktu no mājām uz darbu un atpakaļ, jo Zaķusalā esot «grūti novietot visas automašīnas». Saskaņā ar LTV oficiāli sniegto informāciju administrācijas vajadzībām tiek izmantotas trīs dienesta automašīnas - viena automašīna ar šoferi pienākas ģenerāldirektora birojam, vēl pa vienai ir arī ziņu dienesta direktoram Marekam Gailītim un ģenerāldirektora vietniecei Agnesei Mamajai. Automašīnu nomas maksa esot 552 lati mēnesī. E.Kots skaidro, ka automašīnas iznomātas vēl treknajos gados, lai tās būtu kā «motivējošs elements». Uz jautājumu, vai tagad laiki nav mainījušies, E.Kots norāda: «Laiki, protams, ir mainījušies, bet lauzt līgumu ir ekonomiski neizdevīgi.»
13 dežuranti
Vērtējot LTV un LR optimizācijas iespējas, auditori norādījuši uz vairākām pozīcijām, kur abi mediji vēl varētu ietaupīt. LR šogad līdz jūlija vidum bija atbrīvoti 29 darbinieki, kas nav desmitā daļa no visiem darbiniekiem. Piemēram, arī taupības režīmā LR 1. un 2.kanālā ziņu izlaidumi tiek veidoti atsevišķi, lai gan ieteikts retranslēt LR2 1.kanāla ziņas. LR ģenerāldirektors Dzintris Kolāts norāda, ka tāda iespēja tiek apsvērta. Arī LR 1.kanāla Ziņu dienests bija nonācis auditoru uzmanības lokā, jo LR ieteikts izvērtēt, vai tur nav pārāk daudz štata vietu, ņemot vērā saražotās oriģinālprodukcijas apjomu. «Lielas rezerves es tur neredzu,» saka Dz.Kolāts.
LTV darbinieku skaita samazinājums ir jūtamāks - šogad darbu zaudējuši 83 cilvēki jeb apmēram 15% no visiem darbiniekiem. Tomēr arī tur ir rezerves. Aplūkojot LTV struktūru, var redzēt, ka tur darbs organizēts pēc principa «priekšnieks priekšnieka galā» - ir daudz nodaļu, un katrai savs priekšnieks. Auditori norādījuši uz vairākiem amatiem, to skaitā vadītāju, no kuriem LTV varētu atteikties. Juridiskās daļas vadītāja funkcijas ieteikts apvienot ar jurista funkcijām, likvidējot vienu jurista vietu, jo bez daļas vadītāja LTV ir vēl pieci juristi. Ieteikts samazināt to darbinieku skaitu, kas nodarbojas ar ēkas ekspluatāciju, jo LTV esot 13 dežurantu. Arī E.Kots ieteikumus vēl samazināt darbinieku skaitu uztver piesardzīgi, tomēr LTV štatu samazināšana vēl neesot beigusies.