Lai varētu uzlabot drošības situāciju Latvijā, garantijas par finansējuma palielināšanu aizsardzības spēkiem no valsts augstākajām amatpersonām sagaida Saeimas deputāts, bijušais aizsardzības ministrs Artis Pabriks (Vienotība), kurš šajās dienās Vašingtonā piedalās Nacionālās drošības forumā. «Krievija ir zaudējusi kaimiņu uzticību un nekautrēsies izmantot militāru spēku,» Dienai telefonintervijā sacīja A. Pabriks, pēc kura domām, Baltijas valstīm būtu jālūdz lielāka NATO klātbūtne Baltijas reģionā, kā arī jāaicina palielināt patruļlidmašīnu skaitu Baltijas gaisa telpas aizsardzībai. Bijušais aizsardzības ministrs uzsvēra, ka būtiska nozīme ir arī tam, ka Briselē notiek konsultācijas saskaņā ar NATO līguma 4. pantu, kas paredz apspriest jautājumus, kuri ietekmē alianses dalībvalstu teritoriālo nedalāmību un drošību.
Portāls Diena.lv informē, ka pēc valdības sēdes premjere Laimdota Straujuma (Vienotība) žurnālistiem sacījusi, ka papildus ir nepieciešami 10 miljoni eiro, lai palielinātu aizsardzībai paredzēto finansējumu no 0,91% no iekšzemes kopprodukta (IKP) šogad līdz 0,92% nākamgad. Latvija kā NATO dalībvalsts ir apņēmusies līdz 2020. gadam nodrošināt aizsardzībai finansējumu 2% no IKP. L. Straujuma uzsvēra, ka būtiski neatkāpties no plāna, bet straujāks finansējuma kāpums nozarei nav plānots. Premjere atgādinājusi par citu ministriju budžeta pieprasījumiem. Valdības veidošanas laikā koalīcija vienojās šā gada budžetā neveikt grozījumus. Aizsardzības ministrs R. Vējonis budžeta pieņemšanas brīdī vēl bija opozīcijā un par to nav balsojis, taču viņam nav pieņemama vidēja termiņa trīs gadu budžetā redzamā lejupejošā tendence, kas nosaka, ka nākamgad finansējums aizsardzībai samazinās jau līdz 0,87% no IKP. «Mums ir jāpanāk, lai šī līkne būtu augšupejoša,» sacīja R. Vējonis.
Saeimas Aizsardzības un iekšlietu komisija otrdien bija sasaukta, lai uzklausītu atbildīgo dienestu informāciju un izvērtētu Latvijas drošības situāciju. «Ja Latvija sargās sevi pati, tad arī NATO mūs sargās,» teica A. Latkovskis, pārfrāzējot sen zināmo atziņu. Runājot par finansējuma palielināšanu, Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšsēdis piekrīt, ka tas ir jāvērtē arī citu nozaru vajadzību kontekstā, lai valstī neradītu drošības riskus ar sociālo spriedzi. «Nevar atņemt naudu kādai sociālajai grupai. Vairāk ir jādomā, kā veicināt ekonomisko izaugsmi,» teica A. Latkovskis. No šī viedokļa viņam pareizs šķiet arī lēmums atlikt elektroenerģijas tirgus liberalizāciju.
A. Latkovskis apstiprināja, ka Latvijas amatpersonām notiek nepārtrauktas sarunas ar NATO un ES valstu amatpersonām augstā līmenī, taču to saturu pēc slēgtās sēdes viņš nepubliskoja. Saeimas deputāts Vilnis Ķirsis (RP) jau dienu iepriekš Eiropas lietu un Ārlietu komisiju kopīgajā sēdē norādīja uz Krievijas rīcībā esošajām ekonomiskajām svirām, pieļaujot, ka Latvija «sēž uz gāzes adatas», tāpēc valsts drošības interesēs būtu jādomā arī par alternatīvām, lai nodrošinātu enerģētisko neatkarību. Deputāts uzskata, ka valstij būtu jāiegulda sašķidrinātās gāzes termināļa būvniecībā.