Netieši, bet gribētos uzskatīt, ka Latvijā par privātīpašuma kultūras veidotājiem var dēvēt uzņēmējus, kas apvienojušies nevalstiskajās organizācijās pēc ģeogrāfiskā principa, sauktas par reģionālajām uzņēmēju biedrībām, klubiem vai padomēm. Lai arī reģionālās uzņēmēju biedrības - ar atsevišķiem izņēmumiem - ir samērā jauns veidojums Latvijas tautsaimniecības aglomerācijā, šodien Latvijā tādu jau ir ap 30, un tās darbojas teju it visos Latvijas reģionos.
Galvenā kopīgā pazīme - uzņēmēji apvienojušies brīvprātīgi, un viņu galvenais vadmotīvs ir rūpes par savu pilsētu, ciemu vai novadu - vietu, kur uzņēmējs bāzē savu komercdarbību un nereti pats arī ir dzimis, audzis un skolojies. Motivācija apvienoties pēc vietas piederības principa ir, iespējams, daudz spēcīgāka nekā darbošanās organizācijā, kur uzņēmējus vieno, piemēram, viens arods, profesija vai darbošanās virziens. Pēdējā gadījumā biedri, visticamāk, ir arī konkurenti, savukārt reģionālie uzņēmēji vispirms jau ir domubiedri, līdzgaitnieki un tieši savas zemes saimnieki.
Kā kārtīgiem saimniekiem pieklājas, reģionālo uzņēmēju primārās rūpes ir par savu pagalmu. Tas nozīmē arī rūpes par uzņēmējdarbības vidi savā pilsētā vai novadā. Šeit galvenais sabiedrotais ir vietējā pašvaldība, kura var uzņēmējam dzīvi gan atvieglot, būt atbalsts un sadarbības partneris, bet var arī nebūt.
Latvijā kopumā ir 119 pašvaldību, un pieejamā informācija liecina, ka uzņēmēju un pašvaldības institūciju sadarbošanās pieredze ir ļoti atšķirīga. Ir pašvaldības, kas skaidri apzinās, ka tieši uzņēmēji ir tie, kuri veido nodokļu ieņēmumus, rada darbavietas, veido sociālo atmosfēru un nereti arī apkārtējo vidi, ir aktīvi un gatavi dot savu pienesumu un atbalstu administratīvajai varai. Tādējādi uzņēmēju darbošanās ir gan atbalstāma, gan veicināma. Nevar noliegt, ka ir arī pašvaldības, kuru intelektuālā attīstība apstājusies līmenī «pašvaldības budžetu pilda labi atalgots iedzīvotājs - pārējie rada tikai problēmas». Proti, ja uzņēmējs tiešu labumu pašvaldībai nedod, tad nav vērā ņemams un vajadzīgs.
Nepieciešamība pēc atklātas un godīgas sarunas par pašvaldību un uzņēmēju sadarbību ir iemesls, kāpēc biedrība Mārupes uzņēmēji uzņēmās organizēt kopīgu visu reģionālo uzņēmēju organizāciju sanākšanu - Pirmo Vislatvijas Reģionālo uzņēmēju biedrību kongresu, kas notiks rīt, 7. novembrī, Mārupē.
* Biedrības Mārupes uzņēmēji dalībnieks, LTRK Pakalpojumu padomes loceklis