Izglītības un zinātnes ministrijas dati liecina, ka augstākajā izglītībā tematiskajā grupā Lauksaimniecība LLU 2012. gadā ir 669 valsts finansētas budžeta vietas. Pamatstudijās - 561, maģistrantūrā - 63, doktorantūrā - 4. Viens no iemesliem, kāpēc jaunieši izvēlas studēt šajā nozarē, ir pārliecība, ka pēc tam būs nodrošināts darbs, teic Z. Gaile. Otrs, daudziem tā ir sirdslieta - patīk viss, kas saistīts ar augiem, dzīvniekiem, ražošanas procesiem. «Ir daudz studentu, kuriem lauku īpašums iegūts mantojumā no vecākiem. Pabeiguši studijas, jaunieši atgriežas tur saimniekot.»
Taču visbiežāk audzēkņi izvēlas studēt uzņēmējdarbību, lai gan darba devēji meklē agronomus un zootehniķus. Dekāne atzīst - studentiem grūti iestāstīt, ka tieši šīm profesijām ir nākotne.
Savukārt profesionālās izglītības programmās pēdējo gadu tendence liecina, ka jauniešu interese par lauksaimniecības specialitātēm samazinās. Tāpēc nozarei būtu jādomā par papildu pasākumiem, kas piesaistītu jauniešu interesi. Šajā mācību gadā lauksaimniecības specialitātēs tika uzņemti 374 audzēkņi no plānotajiem 440.
Profesionālās izglītības iestāžu tīkla optimizācijas pamatnostādnes 2010.-2015. gadam paredz, ka lauksaimniecisko izglītību varētu iegūt katrā reģionā. Piemēram, ņemot vērā Lauksaimnieku organizācijas sadarbības padomes ierosinājumu, Cīravas arodvidusskola pagājušajā gadā pilnīgi no jauna sāka īstenot izglītības programmu Lauksaimniecības tehnikas mehāniķis.
Profesionālās izglītības iestādes iesaistījušās arī Eiropas Sociālā fonda projektā Atbalsts sākotnējās profesionālās izglītības programmu īstenošanas kvalitātes uzlabošanai un īstenošanai. Tā mērķis ir veicināt lauksaimniecības profesiju pieejamību, nodrošinot pamatu mūsdienīgu, darba tirgus prasībām atbilstošu zināšanu, kvalifikācijas un prasmju apgūšanu. Projekta laikā tiek organizēta praktiskā apmācība ārpus skolas - zemnieku saimniecībās un lauksaimniecības uzņēmumos -, sekmējot kvalitatīvāku audzēkņu apmācību prakšu vietās. 2011. gadā profesionālo izglītību pēc pamatskolas absolvēšanas izvēlējušies aptuveni 43% jauniešu, bet pirms pieciem gadiem tie bija tikai 30%.
Darbojas arī mūžizglītības programma Leonardo da Vinci, kur pieaugušie un arī profesionālās izglītības iestāžu audzēkņi var gūt pieredzi kādā no ES valstīm, arī lauksaimniecības uzņēmumos.