25. aprīlī Apollo rakstā Turēšanās pie iesīkstējušām kultūras paradigmām neļauj Latvijai kļūt modernai Sergejs Kruks paudis atziņu: «Ja skatāmies, ka ir nepieciešams saglabāt latviešu valodu un kultūru, tad šāda politika ir graujoša. Latviešu kultūras un valodas aizstāvji rok «dziļu bedri» - šī esošā, dominējošā, stereotipiskā latviešu kultūras paradigma ir vērsta uz Latvijas kā Brīvdabas muzeja saglabāšanu, jo tad tur būs darbs dzejniekam un māksliniekam, algu viņi saņems, tur būs arī valoda, tautastērpi un tiks saglabātas tradīcijas. Bet, lai Latvija kļūtu par modernu un ekonomiski spējīgu valsti, ir jācīnās pret daudzām latviešu vērtībām.»
J. Valdmanis raidījumam De facto norādījis, ka šāda ziņa viņu satraukusi un S. Kruka izteikumos viņš saskatījis aicinājumu cīnīties pret latviskām vērtībām, tāpēc arī vērsies DP. Vaicāts, vai viena zinātnieka vēršanās pret citu zinātnieku ar atšķirīgiem akadēmiskajiem uzskatiem, izmantojot DP, neatgādina padomju laikus, J. Valdmanis norādīja, ka ziņu interneta portālā neuzskatot par zinātnisku diskusiju, kur uzskatu atšķirības zinātnieku vidū esot normāla parādība.
DP uz Latviešu valodas aģentūras iesniegumu ir reaģējusi, bet intervijā De facto norādīja, ka portālā pārpublicētais S. Kruka izteikums bijis izrauts no konteksta, kas kopumā atspoguļots intervijā ziņu aģentūrai BNS. Tajā S. Kruks detalizētāk izskaidrojis savu domu, sakot, ka latviskā identitāte nevar tikt būvēta uz šauriem stereotipiem un tikai tādām vērtībām kā tautastērpi, Brīvdabas muzejs un valoda. Viņš uzsvēris, ka latviešiem ir arī citas ne mazāk svarīgas vērtības, kuru kopšana Latvijai ļautu kļūt par modernu un ekonomiski spējīgu valsti.
DP pārstāve Kristīne Apse-Krūmiņa uzsver: «Mūsu izmeklētāji iepazinās ar BNS intervijas pilno interviju - lēmums tiks paziņots.» Visticamāk, DP lietu izbeigs.
Jautāts, vai pēc šāda gadījuma S. Kruks redz apdraudējumu zinātnieku brīvai domai Latvijā, viņš atbildēja, ka galvenā problēma ir plaisa starp jaunajiem sociālo zinātņu pētniekiem, kas izglītību ieguvuši ārvalstu augstskolās - tādās kā Oksforda un Sorbonna -, un to veco zinātnieku spici, ka darbojas vēl no padomju laikiem un nepieņem sociālo zinātņu jaunās paradigmas.
Tomēr S. Kruks apgalvo, ka notikušais nekādas bailes viņam nav iedvesis, jo neesot jau padomju laiki un ir izeja uz Rietumu intelektuālo sfēru. S. Kruks uzskata, ka akadēmisko vārda brīvību nodrošina Rietumi, nevis Latvijas akadēmiskā vide.
S. Kruks ir daudzu zinātnisku publikāciju un grāmatu autors, aizstāvējis maģistra darbu angļu valodā mediju studijās Oslo Universitātē, bijis pirmais Latvijā, kurš komunikācijas zinātnē ieguvis doktora grādu ārzemēs, aizstāvot disertāciju franču valodā Sorbonnas universitātē Francijā.