Ir arī augi, kurus tradicionāli esam audzējuši tikai dekoratīviem nolūkiem, bet tie ir izmantojami arī uzturā, M. Gailīte iesaka izmēģināt audzēt zemās formas kapucīnkreses - ēdami ir to ziedi, lapas un arī zaļie augļi. Leduspuķu ziedi arī ir izmantojami uzturā, tiem ir patīkama skābena garša, stāsta agronome. Tāpat var iesēt kādu kliņģerīti, kuras ziedi var piešķirt ēdienam dzeltenīgu nokrāsu. Palodzes dārzā var iestādīt arī piparmētru vai melisu, kas aug ātri, patīkami smaržo un ir izskatīgas. Tās ļoti labi var izmantot dažādu kokteiļu pagatavošanā. Cukura vietā pie tējas var likt stēvijas lapas. Var audzēt arī miniatūrās dārzeņu šķirnes kā papriku un tomātus. «Ģimeni ar to pabarot nevarēs, bet iepriecināt gan, turklāt pašu audzētajam ir pavisam cita garša,» uzskata M. Gailīte, piebilstot, ka no ražas viedokļa garšaugi tomēr dod vairāk. Stādaudzētāja Gita Briģe atzīst, ka arvien plašāks ir podos audzējamo augu piedāvājums - miniatūro tomātu, paprikas, gurķu šķirnes.
Dekoratīvi izskatās arī salāti - tiem ir dažādas krāsas un formas, piemēram, ļoti krokoti ir lollo grupas salāti, kas ir pieejami zaļā un sarkanā krāsā. Labi izskatās arī ozollapu salāti. Tiem blakus var piestādīt pāris krūma diļļu un seleriju vai lapu pētersīli ar krokotām lapām.
Cilvēkus tas interesē
Jau otro sezonu ar dažādu augu audzēšanu uz palodzes aizraujas arī Pļaviņu iedzīvotāja, bloga http://palodzesdarzs.wordpress.com/ veidotāja Sanita Kitajeva. Viņa Dienai atklāja, ka ļoti labi šādos apstākļos aug lavanda, kuras skaistos, zilos ziedus var izmantot ievārījumu gatavošanā, savukārt internetā atrasta recepte devusi ierosmi pamēģināt tos, cepot cepumus. Šogad Sanita iecerējusi pagatavot ābolu un lavandas ziedu ievārījumu.
Viņas iecienītākais palodzes augs ir rozmarīns, jo tas ir daudzgadīgs un mazprasīgs. Ziemā tas baudījis miera periodu, bet līdz ar saules atgriešanos atsācis augt un nu jau atkal ir izmantojams ēdiena gatavošanai. Pērn viņa pagatavojusi rozmarīna un persiku ievārījumu, kuru bauda kopā ar maizi un kamambēra sieru.
S. Kitajevai patīk eksperimentēt ar ēdienu un garšvielām. Viņa garšaugus uz palodzes audzē, jo tad tiem tiek nodrošināts ilgs mūžs -tie ir izmantojami visu ziemu un vienmēr atrodas «rokas stiepiena attālumā». Un jaunus augus var sākt sēt jau februārī, lai līdz pavasarim iegūtu prāvu stādu.
Spriežot pēc bloga apmeklējuma un vēlmes meklēt šāda veida informāciju tīmeklī, S. Kitajeva secina, ka šī tēma «cilvēkiem ir aktuāla, un daudziem gribas izmantot savas palodzes kā mazus dārziņus garšaugu audzēšanai».
Mēnešzemenes jau februārī
Arī veikalu klientu konsultantu vērojumi liecina, ka «aizvadītajos gados pircējiem aktuālākas kļuvušas garšaugu sēklas», stāsta a/s Rautakesko mārketinga speciāliste Maija Kalnciema, kas varētu būt saistīts arī ar vēlmi pašiem audzēt garšaugus. «Apgūstot citu tautu virtuvi, aktuāla kļūst svaigu garšaugu pieejamība, piemēram, gatavojot Vidusjūras reģionam raksturīgās receptes, ļoti ērti būs uz palodzes izaudzēts, svaigs baziliks,» norāda M. Kalnciema. Viņa uzskata, ka visus garšaugus - dilles, baziliku, pupumētru, lapu pētersīļus, dzeltenās sinepes, maurlokus, piparmētru, raudeni - var mēģināt audzēt gaišās un siltās telpās. Grūtāk audzējamas varētu būt dilles, savukārt problēmām nevajadzētu būt ar rukolu.
Uz palodzes arī ziemā sīpolus, pētersīļus, dilles un baziliku audzē portāla Irdarbs.lv vadītāja Evija Šalte. Viņa to dara, jo tas ir interesanti un tad «dilles garšo pēc dillēm, zinu arī, ar ko es laistu, un zinu, ko sagaidīt». Savukārt Stādu audzētāju biedrības vadītājs Andrejs Vītoliņš atzīst, ka ciemiņi vienmēr atzinīgi novērtē viņa uz palodzes audzētās mēnešzemenes, kas pirmās ogas nogatavina jau februāra beigās.
Tagad vasarā augus var audzēt uz jebkuras palodzes, uzskata agronome, vienīgi jāraugās, lai tie pārāk spilgtā saulē neapdeg, regulāri jālaista un arī jāpiebaro. Veikalos nopērkami podiņi ar garšaugiem, piemēram, baziliku, tos var pārstādīt lielākā traukā un turpināt audzēt visu vasaru. Ēšanai pērkot dekoratīvo augu stādus, ir jāpārliecinās, ka tie nav apstrādāti ar augu aizsardzības līdzekļiem.
Ja izlemjat tos audzēt no sēklām, M. Kalnciema norāda, ka virs zemes augošos augus vēlams sēt augošā mēnesī, tad tie izaugs ātrāk.