Esi vecākais biatlona apritē?
Nopietnajā konkurencē tā vajadzētu būt. Ir par mani vecāks grieķis un grenlandietis, bet viņi nekvalificējas Pasaules kausa izcīņas mačiem.
Par startēšanu veterānu sacensībās gan laikam vēl nedomā, ja reiz Pasaules kausa izcīņas ieskaites punktus Estešundā spēji nopelnīt visos trijos startos?
Nebūtu man interesanti startēt veterānu mačos. Pagaidām jūtos vēl pietiekami labi, lai startētu Pasaules kausa izcīņas apritē. Pirms sezonas esmu kārtīgi pastrādājis, jūtos labi.
Rezultāti ir labi, tomēr līdzjutēji grib zināt, cik reāli bija tikt vēl augstāk?
Nav slikti, bet arī ne ideāli. Sprintā pievīla šaušana no stāvus pozīcijas. Mīnus 22 grādu aukstumā pat man nosala rokas, turklāt vēl šautuvē paklājiņš bija mitrs un slīdēja. Nedaudz par ilgu arī atguvu normālu elpošanas režīmu.
Distancē uzrādīji rezultātu otrajā desmitā?
Lai cīnītos par visaugstākajām vietām, slēpošanā jābūt rezultātam vismaz ap desmito vietu. Ņemot vērā, kādos apstākļos dzīvojām, rezultāti distancē nudien nav slikti. Biatlona federācijas pārstāvji bija sarūpēji dzīvošanu divdesmit kilometrus no sacensību vietas, kur normāli nevarēja paēst. Pie ēdiengalda gaļu tā arī neredzēju. Maksājot piecus eiro vairāk, mēs varējām dzīvot smalkā viesnīcā ar ideāliem apstākļiem.
Sezonai gatavojies par paša sarūpētajiem līdzekļiem?
Tā gluži nevaru teikt, ka federācija neko nav devusi. No pavasara aptuveni 500 latu esmu dabūjis. Lielāko daļu naudas gan pats esmu sameklējis Norvik bankā, kā arī no citiem atbalstītājiem un draugiem. Situācija nav normāla. Ar šādu komandas komplektāciju mums būtu jāstartē Eiropas kausa izcīņā, un arī tad mūsu vieta komandu vērtējumā būtu ap piecpadsmito Moldovas līmenī. Nav ne ārsta, ne masiera, ne arī palīga starta zonā. Pirms iedzīšanas man nebija neviena, kas noslaucītu brilles. Tās aukstumā ātri aizsala. Realitāte ir tāda, ka es no savas kabatas jau esmu samaksājis 500 eiro Lietuvas komandas masierim, lai atgūtu tonusu pirms mačiem. Viņš ir ļoti priecīgs.
Ir reāli šajā situācijā cerēt uz labu rezultātu?
Turpināšu cīnīties. Saprotu, ka katrās sacensībās man nav reāli izturēt konkurenci, tāpēc no Zviedrijas braukšu uz treniņnometni Antholcas augstkalnē. Nākamajā posmā Hohfilcenē individuālās distancēs nestartēšu, tikai pēdējā dienā stafetē.
Vai tad stafetē Latvija būs konkurētspējīga?
Uz papīra, protams, mums nav izredžu, bet pagājušajā sezonnā vienā posmā pacīnījāmies godam. Rastorgujevam ir liels potenciāls, tikai pagaidām viņam kaut kā pietrūkst.
Kad nākamreiz startēsi individuālajā distancē?
Pasaules kausa izcīņas 3. posma sacensībām Pokļukā 20 kilometru distancē. Sezonas galvenās sacensības man būs pasaules čempionāts.