Zīmīgi, ka, lai iegūtu ieroča nēsāšanas atļauju, nepieciešams pamatojums par iespējamo apdraudējumu. N. Zikova advokāts Andrejs Voroncovs Dienai norādīja, ka viņa aizstāvamais ieroci nesājis, jo nodarbojies ar parāda piedziņu un saņēmis pat draudus.
Pašreiz likuma 17. panta 11. punktā teikts, ka šaujamieroču nēsāšanas atļauju aizliegts izsniegt personai, kurai ir diagnosticēti psihiski traucējumi. D. Bensone, kuras pārstāvētā iestāde izsniedz medicīniskās izziņas, uzskata, ka šo punktu vajadzētu padarīt stingrāku. «Ideālā gadījumā likumā vajadzētu ierakstīt, ka ieroču atļaujas var izsniegt tikai psihiski veselām personām.» Viņa arī norāda, ka cilvēks var saņemt ieroča atļauju un saslimt un viņa uzvedība - pasliktināties.
Pēc policijas ziņām, pašlaik Latvijā pašaizsardzības ieroču nēsāšanas atļauja izsniegta 10 599 cilvēkiem. Agrāk ieroču nēsāšanas atļauja tika izsniegta uz pieciem gadiem, tagad, no šī gada - uz nenoteiktu laiku. Valsts policijas pārstāvis Andris Melkers stāsta, ka policijas pienākums ir divreiz gadā apmeklēt ieroča atļaujas īpašnieku. Pērn tādēļ arī anulētas 66 atļaujas. «Piemēram, ierocis atrodas nevis seifā, bet pie gultas,» saka A. Melkeris.
Bijušais Kriminālpolicijas priekšnieks Valdis Pumpurs gan uzskata, ka policija nemaz nespēj tik bieži pārbaudīt visu ieroču nēsātājus, jo tā ir pārslogota. «Ja iecirkņa inspektora atbildības teritorijā ir kādi trīs tūkstoši cilvēku ar ieroča atļaujām, tad, visticamāk, katru no viņiem inspektors var pārbaudīt reizi mūžā,» norāda V. Pumpurs. «Pie manis iecirkņa inspektors, lai pārbaudītu ieroča glabāšanas apstākļus un apskatītu mani, ir ieradies divreiz mūžā. Dzīvoju Torņakalnā.»
V. Pumpurs min divus iespējamos veidus, kā policija drīzāk var sākt interesēties par ieroča nēsātāju - ja parādās administratīvie sodi vai policija saņem kādas ziņas no iedzīvotājiem par ieroču nēsātāju uzvedības izmaiņām.