Valsts izdevumu pārsvars pār ieņēmumiem turpina pieaugt, tiesa, ne dramatiskos tempos - pirmajā pusgadā budžeta deficīts sasniedzis 173,7 miljonus latu. No vienas puses, tā nav nekāda patīkamā vēsts. Taču jāņem vērā - Saeimas apstiprinātais valsts budžeta likums paredz, ka šogad deficīts varētu sasniegt 524 miljonus latu jeb 8,5% no iekšzemes kopprodukta, tādēļ 173,7 miljonus latu liels deficīts pirmajā pusgadā dod pamatu cerēt, ka šo gadu Latvijai izdosies beigt ar zemāku budžeta deficītu. Attiecīgi arī valsts jeb centrālās valdības parāds gada beigās varētu būt zemāks, nekā paredzēts Saeimas apstiprinātajā valsts budžeta likumā.
Raugoties datos par budžeta izpildi, dažus secinājumus varam izdarīt jau tagad, tostarp secinājumus ne tikai par budžeta plānošanu, bet arī par ekonomikas dalībnieku - iedzīvotāju uzvedību. Interesants ir fakts, ka, atšķirībā no aizpērnā un pērnā gada, pievienotās vērtības nodokļa (PVN) iekasēšanas plāni regulāri tiek pārpildīti, turpretī ar iedzīvotāju ienākuma nodokļa un sociālā nodokļa iekasēšanu tik raiti nesokas. To, protams, var skaidrot ar plaši zināmo aksiomu, ka PVN ieņēmumos atspoguļojas patēriņa dati un patērētāju vidū ir arī pensionāri, tā dēvētie simtlatnieki un citi sociālo pabalstu saņēmēji, kas naudu tērē dienišķās maizītes iegādei. Tomēr gluži pamatotas ir arī aizdomas, ka PVN ieņēmumu plāna pārpilde un ar legālu strādāšanu saistīto nodokļu ieņēmumu plāna neizpilde liecina arī par ievērojamu ēnu ekonomikas un aplokšņu algu īpatsvaru Latvijā. Par to, ka ar nelegālo darboņu apkarošanu neveicas īpaši labi, šķiet, gana daiļrunīgi liecina arī fakts, ka šogad konsekventi netiek iekasēti plānotie ieņēmumi no akcīzes nodokļa par alkoholiskajiem dzērieniem un cigaretēm. Tas savukārt, nozīmē, ka, sekmīgi apkarojot nelegālo ekonomiku, nepieciešamība cirpt budžeta izdevumus vai celt nodokļu slogu patiešām kļūtu ievērojami mazsāpīgāka.