Pabaros prātu un emocijas
Jau sesto gadu pēc kārtas Dabas koncertzāles darboņi zinātnieki un mūziķi atbraukušos viesus iepazīstinās ar kādu tepat Latvijā mītošu dabas brīnumu un līdz šim maz skandinātu vietas nosaukumu un tās īpatnībām. Bagātīgi pabaros prātu un emocijas. Šoreiz Dabas koncertzāle spers divus soļus Kurzemes virzienā. 6. augustā dosies uz Nīcas pagastu pie Pusēnu kāpas un 13. augustā - uz Mērsragu. Pavisam klāt Baltijas jūras krastam un tās iemītniekam Pūšļu fukam - brūnaļģei, ap kuru šoreiz vīsies galvenais multimediālā projekta stāsts. Dabas koncertzāles vārds lielākoties saistās ar neparastu, ambientu mūziku Ingus Ulmaņa un viņa domubiedru izpildījumā, taču, izrādās, projekta sākumā bija zinātne. Griežu dziesmu monitorings, nakts kukaiņu publiska pētīšana un lielais jautājums, kā turpināt ar Latvijas iedzīvotājiem iesākto sarunu par dabu un tās saudzēšanu. Tādēļ, pirms paņemam sedziņas sēdēšanai, pīrādziņus un kafiju uzkodām, kā arī divus gliemežvākus samaksai par ieeju un dodamies zaļumos, par Dabas koncertzāles misiju savā, zinātnieku, šķērsgriezumā Dienai stāsta vieni no pasākuma «veterāniem» Dabas aizsardzības pārvaldes darboņi Andris un Inta Somi, kā arī Latvijas Hidroekoloģijas institūta pētniece Solvita Strāķe. Viņa un kolēģis Andris Andrušaitis piedalās pirmo reizi un pilda vadošo pētnieku pienākumus.
Iedvesmo griezes dziesma
Kas tad ir Dabas koncertzāle? Tā ir īpaši izraudzīta vieta dabā, kur dabas zinātne tiek apvienota ar mūziku, dzeju, gaismu, video un foto. «Cilvēkiem saprotamas, vienkāršas sarunas veidā pasniedzam reizēm svešu un sarežģītu, kā arī jau zināmu, taču ikdienas steigā nepiefiksētu informāciju par viņu apkārtni,» skaidro Andris Soms. Izrādās, Dabas koncertzāles ideja dzima, pateicoties iedvesmai, ko dabas pētniekiem sniedza akcija Meklējam griezi ANO Attīstības programmas finansēta projekta ietvaros. 2005. gadā realizētā iecere bija lielā mērā vērsta uz sabiedrības iesaistīšanas, informēšanas un izglītošanas pasākumiem. Minētās akcijas ietvaros cilvēki varēja dienas laikā zvanīt uz norādītu tālruņa numuru un pastāstīt, kur viņi dzirdējuši griezes dziesmas. Andris Soms un ornitologs Otars Opermanis, kādā novakarē dodoties mājās no naktsputnu uzskaites pie Burtnieku ezera, mētājuši idejas, ko lai dara tālāk. Pasākums beidzies, taču šķitis loģiski, ka tādā garā būtu jāturpina. Sekoja publiska kukaiņu pētīšana naktī uz nostiepta balta palaga, ko izgaismo lukturis, pēc tam O. Opermanis un ANO Attīstības programmas biroja vadītāja Latvijā Silvija Nora Kalniņš satikās ar mūziķi Ingu Ulmani, un tad arī radās Dabas koncertzālei, kādu to pazīstam šobaltdien. «Proti - caur zinātni un muzikāliem priekšnesumiem apvienojam prātu un emocijas,» - tā A. Soms. Pirms Ingus Ulmaņa komponētā simfoniskā stāsta par ķinķēziņiem, kura veidošanā un atskaņošanā piedalās ģitārists Aigars Votišķis, folklorists Valdis Muktupāvels, projekta jaunpienācējs Andris Sējāns, skaņu režisors Gatis Zaķis, taustiņinstrumentālists Kaspars Tobis, bundzinieks Anrijs Grinbergs un pats Ingus Ulmanis, no pulksten 20 būs atvērtas piecpadsmit darbnīcas. Tajās Pūšļu fuku un citus Baltijas jūras iemītniekus caur zinātniskām un mākslinieciskām nodarbēm aicinās iepazīt Latvijas Hidroekoloģijas institūts, Vides attīstības biedrība, Vides projekti, biedrība Homo Ecos, Dabas aizsardzības pārvaldes Kurzemes reģionālā administrācija, Pierīgas reģionālā administrācija un citi. Jau citā dzīvības formā klātesošs noteikti būs arī dzejnieks Pēters Brūveris, kurš bija piekritis apdzejot Pūšļu fuku.
Pasaka ar reāliem faktiem
«Dabas koncertzāles varoņus izvēlamies pēc izslēgšanas principa,» smejot teic Inta Soma. «Ir bijuši augi, putni, šogad varonis būs no Baltijas jūras.»
Savukārt A. Soms stāsta, ka mērķis ir radīt daudzveidību - ņemt no gaisa, no zemes un ūdens, parādīt reto un aizsargājamo, kā arī ļoti pazīstamo un ik uz soļa atrodamo. Kā tas vienugad bijis ar čunčiņu - visparastāko Latvijas putniņu. Čunčina, čunčina savā nodabā, taču neviens viņu neatpazīst. Pēc pasākuma gan lielai daļai cilvēku tas ir kļuvis vislabāk pazīstamais sīkais putniņš Latvijā, savu pārliecību pauž pētnieks.
Pūšļu fuks (nosaukums norāda uz pūslīšiem, kas notur augu vertikālā stāvoklī ūdenī) jeb fucus vesiculosus savu latvisko nosaukumu ieguvis tikai pirms desmit gadiem, taču līdz ar savu publisko parādīšanos Dabas koncertzālē atklās veselu stāstu par dzīvi Baltijas jūras dzīlēs. «Cilvēki, kas dzīvo pie Baltijas jūras, parasti ierauga tikai ūdeni un tīras smiltis, taču par to, ka zem ūdens atrodas tādas pašas ainas kā uz sauszemes, iedomājas retais,» stāsta pētniece Solvita Strāķe. «Ir atklāts, ka Baltijas jūrā zem ūdens ir sešdesmit dažādau ainavu.» Pušļu fuks ir daudzgadīga, ar aci saskatāma makrofīta aļģe. Viena no galvenajām aļģēm, kas ir kā mājvieta daudziem maziem, sīkiem dzīvnieciņiem un zivīm. Tā var augt tik dziļi, cik dziļi ūdenī iespīd gaisma, - līčos no viena līdz sešu metru dziļumam, atklātajā daļā līdz piecpadsmit metru dziļumam. Jūrā šī ir ļoti auglīga zona.
Lai Pūšļu fuka un Baltijas jūras izzināšanu sanākušajiem darītu vēl sulīgāku un emocionālāku, pasākuma rīkotāji pēta jau esošās leģendas, piemēram, par dzīvības rašanos Baltijas jūrā, kā arī rada un pieslīpē stāstus speciāli šim pasākumam. A. Soms: «Šobrīd runājam par libretu, kurā reālā pasaule būs apvienota ar izdomājumu. Protams, balstīsimies uz reāliem faktiem un nestāstīsim galīgākās muļķības. Būs pasaka, kas balstīta uz reāliem faktiem.»
Dullie dabas mīļi
«Mēs visi mazliet esam dullie,» saka I. Soma par Dabas koncertzāles rīkotāju komandu. Darbs allaž rit, atvēlot dārgās nakts stundas un brīvdienas. Pērn viņi nodibinājuši biedrību, kurā darbojas ap desmit ideju ģeneratoru un apmēram septiņdesmit dalībnieku, kas iesaistās pasākuma organizēšanā. Arī brīvprātīgie palīdz. Nenovērtējamu atbalstu sniedz pašvaldības, kā arī labvēļi, šoreiz SIA Skonto būve. No 400 skatītājiem pirmajā pasākumā Dabas koncertzāle izaugusi līdz 4000. Galvenais - piedalīties, uzzināt un baudīt.
www.dabaskoncertzale.lv