Amizanti, bet musulmaņu galvassegu jautājumā līdzīga pozīcija - lai gan ar dažādiem pamatojumiem - ir mūsu mūžīgajiem strīdniekiem nacionāļiem un liberāļiem. Pēdējie aicinājumus šādu galvassegu lietošanu ierobežot uzskata par vēršanos pret cilvēktiesībām, savukārt pirmie, šķiet, domā, ka šī tēma vienkārši ir nevēlama uzmanības novēršana no imigrācijas problēmām kopumā.
Lai gan liberāļu ieskatā, šķiet, esmu pārāk apokaliptiski noskaņots pret Eiropas spējām integrēt iebraucējus no citiem pasaules reģioniem, galvassegu jautājumā jāpiekrīt, ka tā nu nav parādība, kas apdraud mūsu vērtības. Manā skatījumā daudz būtiskāk šajos kultūru un reliģiju kontaktos raudzīties, lai ieceļotāji ievēro spēles noteikumus attiecībā uz liberāļu tradicionāli aizstāvētajām grupām (seksuālās minoritātes, sievietes). Respektīvi, negrasos kritizēt islāma kultūrā izplatītos priekšstatus, tomēr, ja nu šie ļaudis izvēlējušies par savu mītnes vietu Eiropu, agresija pret minoritātēm nav pieļaujama. Savukārt tas, kā kurš ģērbjas, svin savus svētkus utt., mani personīgi neuztrauc. Ja kādam liekas, ka dažām musulmaņu grupām raksturīgais sieviešu apģērba modelis var radīt drošības draudus, tas ir pārspīlējums. Atvainojos par tiešumu, bet sarīkot terora aktu var arī «eiropeiski» ģērbies indivīds, savukārt konkrētos gadījumos (foto dokumentiem, drošības pārbaudes lidostās utt.) gan jau attiecīgās grupas un tiesībsargājošās iestādes atrastu kompromisu.
Sarežģītāks ir jautājums, cik lielā mērā valstij jāiejaucas kopienu iekšējā dzīvē. Piemēram, ja pieticīgi ģērbtas dāmas vai geji ielās aizskarti netiek, savukārt kādā ļoti tradicionāli noskaņotā kopienā praktizē sieviešu tiesību ierobežošanu - mūsu skatījumā - jautājumā par laulību vecumu, laulātā izvēli utt. Ir jāiejaucas, nav? Eiropā modeļi bijuši dažādi, un īsti veiksmīgs, šķiet, izrādījies nav neviens. Tomēr jebkurā gadījumā galvassegām ar to maz sakars. Tāpat tām ir maz sakara, iespējams, ar atšķirīgiem viedokļiem par vārda brīvības robežām, Rietumu atbildības līmeni Tuvējo Austrumu un Āfrikas zemju nedienās, Izraēlu un ebrejiem kopumā utt. Ir svarīgi, ar kādu mērķi cilvēks Eiropā ieradies, nevis kādā ietērpā. Apģērbs, protams, ir viena no visvieglāk nolasāmajām atšķirīgas identitātes zīmēm, bet vienlaicīgi arī viena no virspusējākām, maldinošākajām.
Mums vairāk vajadzētu domāt par atšķirīgā, svešā saturu, nevis ārējo, ja tā drīkst teikt, noformējumu. Ja līdzīgi domā arī Valsts prezidents, iespējams, būtu noderīgi, ja viņš publiski pausto vēlmi sākt diskusiju par musulmaņu galvassegu regulējumu saturiski papildinātu.