Krimai sakrāla nozīme
Iesākot runu, kurā valsts vadītājs Krievijas eliti iepazīstināja ar situāciju valstī, V. Putins pateicās Krievijas iedzīvotājiem par nelokāmību pārbaudījumu priekšā. «Krievija pierādīja, ka ir spējīga aizstāvēt savus tautiešus, ar godu aizstāvēt patiesību un taisnīgumu,» sacīja Krievijas prezidents.
Uzstāšanās turpinājumā V. Putins kārtējo reizi attaisnoja Maskavas martā veikto Krimas pussalas aneksiju, ko viņš nodēvēja par «Krimas vēsturisko atkalapvienošanos ar Krieviju». «Krievijai Krima ir ar milzīgu civilizācijas un sakrālo nozīmi. Tāda ir mūsu attieksme pret to tagad un būs uz visiem laikiem,» uzsvēra V. Putins.
Tālāk viņš pievērsās Ukrainai, sakot, ka Krievija vienmēr ir cienījusi šīs un arī citu kaimiņvalstu suverenitāti: «Katrai tautai ir neatņemamas tiesības uz savu attīstības ceļu, Krievija to cienīs vienmēr. Tas pilnībā attiecas arī uz brālīgo ukraiņu tautu.» Vienlaikus Krievija nevarot atzīt «bruņoto apvērsumu» Kijevā, ar to domājot februārī Ukrainā notikušo varas maiņu, kad pēc ilgstošiem protestiem no valsts aizbēga promaskaviskais prezidents Viktors Janukovičs.
Krievijas prezidents uzskata, ka daļa atbildības par notikumiem Ukrainā jāuzņemas Vašingtonai, kas izdarot «tiešu spiedienu» uz Krievijas kaimiņvalstīm. «Dažreiz nevar saprast, ar ko lai runā - ar valstu valdībām vai to amerikāņu aizbildņiem un finansētājiem,» viņu citē portāls NEWSru.com.
V. Putins domā, ka arī bez Krimas un Austrumukrainas notikumiem Rietumi būtu ieviesuši sankcijas pret Krieviju. «Esmu pārliecināts, ka viņi izdomātu citus iemeslus, lai apturētu spēju Krievijas augšanu,» sacīja V. Putins, piebilstot, ka Krievija negrasās iet «pašizolācijas, ksenofobijas, aizdomu un ienaidnieka meklēšanas ceļu».
Prezidents atgādināja, kā Krievijā darbojušies teroristu un separātistu grupējumi, ko atbalstīja ārvalstis, kas vēlējušās «Krievijas sadalīšanos pēc Dienvidslāvijas scenārija». Arī tagad naktī uz ceturtdienu Čečenijas galvaspilsētā notika islāmistu uzbrukums, kurā dzīvību zaudēja vismaz 16 cilvēku, vēsta BBC.
V. Putins uzsvēra, ka Krievija nevēloties piedalīties vēl vienā bruņošanās sacensībā (ko esot sākušas ASV, paziņojot par plāniem izvietot Eiropā pretgaisa aizsardzības elementus), bet esot gatava aizstāvēt savas robežas, modernizējot bruņotos spēkus.
Jāforsē izaugsmes tempi
Pievēršoties Krievijas ekonomikai, kas cieš no sankcijām un zemās naftas cenas, V. Putins brīdināja iedzīvotājus par grūtiem laikiem, kas esot jāpārdzīvo, lai valsts kļūtu pašpietiekama. «Mums ir liels iekšējais tirgus un resursi, un spējīgi, inteliģenti cilvēki,» sacīja Kremļa saimnieks. «Grūtības, ar ko saskaramies, rada jaunas iespējas.»
Viņš nāca klajā ar vairākām iniciatīvām, lai veicinātu Krievijas ekonomisko izaugsmi, - četrus gadus nepalielināt nodokļus, cīnīties pret valūtas spekulantiem, par valsts līdzekļiem finansēt komercbankas, dubultot izdevumus ceļu būvei.
V. Putins arī solīja, ka nodokļu dienesti un tiesībsargājošās institūcijas nesodīs cilvēkus, kuri savus šaubīgi nopelnītos un ārvalstu bankās noglabātos līdzekļus pārskaitīs uz Krievijas bankām.
Prezidents arī uzstāja, ka Krievijas iekšzemes kopprodukta izaugsmei trīs četros gados jāpārsniedz tā vidējā izaugsme pasaulē. «Krievijas ekonomikas kvalitātei un apjomam ir jāatbilst valsts ģeopolitiskajai lomai,» sacīja V. Putins.