Daudz liberāļu
V. Putina otrdien apstiprinātās valdības sastāvā no 28 ministriem jaunpienācēji ir 20. Vairākums no jaunajiem ministriem tiek uzskatīti par liberāli domājošiem. Šajā ziņā sevišķi tiek izcelti atbildīgie par finanšu un ekonomikas nozarēm, jo no šiem cilvēkiem būs atkarīgs, vai Krievija sāks reformas, lai diferencētu valsts ekonomiku, samazinot tās atkarību no energoresursu eksporta.
Finanšu ministra posteni turpmāk ieņems Antons Siluanovs, kurš šo amata pildīja kopš septembra, kad toreizējais prezidents D. Medvedevs atlaida ilggadējo finanšu ministru Alekseju Kudrinu. Ekonomikas ministra amatā stājās Andrejs Belousovs, kurš gan tiek uzskatīts par V. Putina atbalstītāju.
Arī turpmāk premjerministra pirmais vietnieks būs Igors Šuvalovs, kura pārraudzībā būs ekonomiskie jautājumi. Bet par vienu no sešiem premjera vietniekiem kļuvis D. Medvedeva tuvākais sabiedrotais Arkādijs Dvorkovičs, kurš atbildēs par enerģētiku.
Bijušais Krievijas ekonomikas ministrs Jevgeņijs Jašins uzskata, ka jaunās valdības finanšu un ekonomikas bloks ir diezgan liberāls. «A. Siluanovs ir pilnībā liberāls finansists, I. Šuvalovam un A. Dvorkovičam arī ir pietiekami liberāli uzskati. A. Belousovs arī nav konservatīvs un ir spējīgs uz sadarbību,» J. Jašins stāsta aģentūrai Interfax.
Bet pazīstamais zviedru ekonomists Anderss Oslunds uzsver, ka jaunās Krievijas valdības sastāvā pārsvarā ir liberāli tehnokrāti, kuriem esot liela pieredze darbā federālajā un reģionālajā līmeni, tādēļ tas liekot domāt, ka D. Medvedevs gatavojas veikt Krievijas ekonomikas liberalizāciju.
Divējāda uzraudzība
Tomēr maz ticams, ka V. Putins jaunajai valdībai dos rīcības brīvību. Tieši pretēji. Viņa lēmums iecelt augstos amatos Kremļa administrācijā septiņus aizgājušās valdības locekļus liek uzskatīt, ka turpmāk svarīgākos ekonomiskos un politiskos lēmumus pieņems Kremlī. «Varas līdzsvars lēmumu pieņemšanas procesā, visticamāk, novirzīsies no valdības uz prezidenta administrāciju, bet līdzšinējie Kremļa paziņojumi nav atklājuši pieaugošu apetīti pēc strukturālām reformām,» uzskata HSBC Maskavas Bankas vadošais ekonomists Aleksandrs Morozovs.
Eksperti domā, ka V. Putins faktiski veido dubulto kontroli pār valdību, jo personīgi to varēs darīt «pa taisno» caur atsevišķiem sev lojāliem ministriem (piemēram, ārlietu, iekšlietu un aizsardzības), bet citus - caur bijušajiem valdības locekļiem, kas, pārnākot darbā uz Kremli, uzraudzīs līdzšinējās jomas, raksta Kommersant.
Ietekmēt valdības darbu V. Putins varēs arī caur bijušo premjerministra vietnieku un savu tuvāko līdzgaitnieku Igoru Sečinu, kuru prezidents iecēla par Krievijas lielākā naftas uzņēmuma Rosņeft vadītāju. Stingru valsts lomu ekonomikā aizstāvošais I. Sečins varētu bremzēt valdības vēlmi privatizēt Rosņeft.