Jāizmanto sankcijas
Uzstāšanās sākumā V. Putins uzskaitīja pozitīvās lietas, ko pēdējā gadā piedzīvojusi Krievija: Krimas «atkalapvienošana» ar Krieviju, Soču olimpiskās spēles, rubļa nostiprināšanās, iekšzemes kopprodukta pieaugums par 0,6%, naftas ieguves apjoma pieaugums, rekordaugsti būvniecības apjomi, dzimstības pieaugums un mirstības samazināšanās.
Skarot jautājumu par ekonomiskajām sankcijām, kas bija Rietumu atbilde uz Krievijas pērn veikto Krimas aneksiju un militāro agresiju Austrumukrainā, V. Putins uzsvēra, ka to mērķis esot bremzēt Krievijas ekonomisko izaugsmi. «Diez vai vajag gaidīt sankciju atcelšanu, mūsu partneriem tas ir stratēģiskas dabas jautājums, lai mūs iegrožotu,» sacīja Kremļa galva.
Atbildot uz jautājumu, vai Krievijai pietiek resursu, lai pārlaistu grūtos laikus, V. Putins sacīja, ka valstij nekādas briesmas nedraudēs, ja «saglabāsies politiskā stabilitāte un vispārējā sabiedrības konsolidācija». Viņaprāt, vietējiem ražotājiem un lauksaimniekiem esot jāizmanto situācija, ka Krievijā ir aizliegts ievest daudzus rietumvalstu ražojumus, lai palielinātu Krievijas pašpietiekamību un sasniegtu jaunu izaugsmes līmeni.
Pazīstamā opozīcijas politiķe Irina Hakamada prezidentam jautāja, vai varasiestādes noskaidros, kas pasūtīja Borisa Ņemcova slepkavību. «Vai ir pasūtītājs? Es pagaidām nezinu,» atbildēja prezidents.
Nav impērisku ambīciju
Apspriežot situāciju Ukrainā, V. Putins kārtējo reizi vainoja Kijevu karadarbības Austrumukrainā sākšanā un sacīja, ka ir tikai viena izeja no kara - Minskas pamiera nosacījumu ievērošana un konstitucionālā reforma.
V. Putins sacīja, ka Krievija negrasās iejaukties Ukrainas iekšējās lietās, jo ciena kaimiņvalsts neatkarību, bet uzsvēra, ka Krievijai ir tiesības izteikt viedokli par notikumiem kaimiņvalstī. «Krievija no Ukrainas valdības neko negaida, tikai vienu - attieksmi pret mums kā pret līdzvērtīgu partneri,» viņš teica.
Opozīcijas politiķe I. Hakamada prezidentam jautāja, vai Austrumukrainā karo Krievijas karaspēks. Uz to V. Putins atbildēja īsi: «Krievijas karaspēka Ukrainā nav.»
Viņš arī noraidīja rietumvalstu pārmetumus, ka Krievija vēlas atjaunot impēriju. «Mums nav impērisku ambīciju,» teica prezidents un piebilda, ka Krievija tikai vēloties uzlabot bijušās Padomju Savienības teritorijā dzīvojošo krievvalodīgo stāvokli.
Karot negatavojas
Viens no pārraides vadītājiem prezidentam vaicāja, kā uzlabot attiecības ar rietumvalstīm. «Mēs nesabojājām attiecības ar Rietumiem,» atbildēja V. Putins. Viņš uzskata, ka rietumvalstīm ir jāciena Krievija un tās intereses. «Atsevišķām lielvalstīm nav vajadzīgi sabiedrotie, tām ir vajadzīgi vasaļi. Krievija tādā sistēmā nevarēs pastāvēt,» paziņoja Kremļa vadītājs.
Kāds Otrā pasaules kara veterāns V. Putinam vaicāja, vai Krievijai pašlaik ir sabiedrotie cīņā pret «fašismu». Viņš atbildēja, citējot caru Aleksandru III: «Krievijai ir divi sabiedrotie: armija un flote». Kā Krievijas sabiedrotos viņš minēja attīstības valstu foruma BRIC un Šanhajas līguma organizācijas dalībvalstis.
Par Krievijas ienaidniekiem viņš nosauca starptautisko terorismu un organizēto noziedzību, nevis kādas konkrētas valstis. «Mēs ne ar vienu karot negatavojamies, bet turpināsim modernizēt militārās spējas, lai neviens nedomātu karot ar Krieviju,» sacīja V. Putins.
Mudināts paust viedokli par daudzu rietumvalstu līderu atteikšanos braukt uz Uzvaras dienas svinībām Maskavā, Krievijas prezidents ar smīnu sejā atbildēja: «Tā ir katras valsts līdera izvēle. Ir tādi, kas vēlas ierasties, bet viņiem to neļauj Vašingtonas partijas apgabala komiteja.»
V. Putins izteicās, ka Krievija nepieprasīs Francijai maksāt kompensāciju par kontrakta nosacījumu pārkāpumiem un milzu sodanaudu par helikopteru bāzes kuģu Mistral nepiegādāšanu. «Viņi ir pieklājīgi ļaudis un naudu atdos,» paziņoja prezidents.