Režisore Māra Ķimele pērnruden intervijā teica: «Latviešu tauta zāģē kokus, kad putni perē. Tas man liekas pa īstam cinisks noziegums pret dzīvību.» Ornitologi to aplēsuši arī skaitļos - ik gadu valsts mežos vien mežizstrādes dēļ iet bojā līdz 20 000 dziedātājputnu ligzdu. Papildus šīm fiziski iznīcinātajām ir arī daudz traucējuma un trokšņa dēļ pamestu ligzdu. Īpaši jutīgas pret traucējumiem ir aizsargājamās meža sugas - mazais ērglis, melnais stārķis, mednis. Ja netālu no ērgļu ligzdas jau kopš rīta gaudo zāģi vai krūmgriezis, mazuļi aiziet bojā, jo vecie neuzdrošinās pielidot pie ligzdas tos pabarot, sasildīt vai pasargāt no saules svelmes.
Šobrīd gan valsts, gan privātajos mežos turpinās intensīva saimniekošana - tiek stigotas cirsmas, cirsti koki, būvēti ceļi, tīrītas grāvmalas. Vai tiešām būtu neiespējami šos darbus veikt pārējos astoņos deviņos mēnešos gadā? Latvijas Ornitoloģijas biedrības pērn veikta aptauja rāda, ka pret meža ciršanu putnu ligzdošanas laikā ir ne tikai sabiedrības vairākums, bet arī vairums no aptaujātajiem meža īpašniekiem. Varbūt priekšvēlēšanu laiks ir īstais brīdis, lai Latvijas politiķi sadzirdētu tautas gribu? Vai tiešām Latvijā nav nevienas partijas, kam rūpētu daba?
Igaunija arī šajā jomā ir mums priekšā. Tur valsts mežos putnu ligzdošanas laikā tiek ievērots saudzēšanas režīms. Kas spēj raudzīties plašāk, tos arī krīze skar mazāk. Putni perē. Lai zāģi klusē!