Ideja no interneta
Audzinot savus bērnus, Alla vērojusi arī bērnu audzināšanas mācības evolūciju - no padomju pedagoģijas teorijas, kurā dominēja kategoriski spriedumi un profesionāļu (ārstu, skolotāju) autoritāte, līdz šodienas informācijas gūzmai ar nereti pretrunīgiem padomiem grāmatās, žurnālos un internetā. Trūcis sarunu ar citām māmiņām, lai dalītos pieredzē un apspriestu dažādu speciālistu ieteikumus. Tieši internetā Alla arī uzzinājusi par māmiņu klubiem, kas bijuši populāri ASV, Eiropā, arī Rīgā, bet ne Daugavpilī. Vispirms braukājusi uz Rīgu klausīties kursus par mazuļu attīstību, Daugavpilī organizējusi kādas Rīgas bēbīšu skolas filiāli un vadījusi māmiņu apvienību nevalstiskajā organizācijā. Vēlāk, piedaloties Nodarbinātības valsts aģentūras rīkotajā konkursā un saņemot 4000 latu atbalstu biznesa uzsākšanai, Alla apkopojusi pašas pieredzi, kursos uzzināto un «milzīgo vēlēšanos» un martā pilsētā izveidojusi izglītības centru bērniem un vecākiem Laimīgi bērni.
Atteiksies no manikīra
Telpās vienā no Daugavpils centra gājēju ieliņām notiek gan nodarbības bērniem, gan dažādu speciālistu lekcijas māmiņām, gan «kulinārie tusiņi», kuros māmiņas apmainās ar receptēm. Allas tālākie plāni - paplašināt centra piedāvājumu ar fitnesa un deju nodarbībām, kā arī valodas kursiem, kuros vienlaikus varētu piedalīties gan māmiņas, gan bērni. Viņa uzsver - šāda pieeja citviet ir populāra, jo, darbojoties kopā, ne tikai nostiprinās saikne starp māti un bērnu, bet arī tiek ietaupīta nauda, kas citādi tiktu samaksāta auklei par bērna pieskatīšanu. Turklāt mācībās tiek likts uzsvars uz izklaidēm, ko vēlāk var praktizēt mājās un kas neprasa lielus finanšu ieguldījumus. Alla min piemēru: no makaroniem un aukliņas iznāk lieliskas krelles.
Biznesa idejas stadijā uzņēmēja plānoja telpas tukšajās stundās izīrēt nelielu semināru rīkotājiem, taču krīzes dēļ tas pagaidām nav īstenojies. Alla atzīst, ka labajos laikos atsaucība būtu bijusi lielāka, taču akcentē - viņa orientējas uz tām māmiņām, kas sava bērna labā ir spējīgas atteikties no jauna apģērba vai manikīra, un zināms skaits tādu vecāku nekur nepazūd arī krīzes laikā.
Pedagogs kā pakalpojums
Centru regulāri apmeklē ap 50 māmiņu ar bērniem vecumā no gada līdz trijiem, veidojot Allas biznesa ieņēmumu avotu - trīs latus par apmeklējumu (lētāk, ja pērk abonementu). Alla stāsta, ka viņas bizness «ir plusos» - no ieņēmumiem viņa apmaksā telpu īri un saimnieciskos izdevumus, grāmatveža darbu («ir mierīgāk ap sirdi, ja ar to strādā profesionālis»), reklāmas izdevumus un nelielu algu sev. Viņa atzīst, ka aprēķinu beigās pašai atliek mazāk par minimālo algu, taču uzsver - tas ir tikai sākums, turklāt to atsver tas, ka «ar prieku eju uz darbu un es esmu laimīga, ka man izdevies realizēt sevi. Es priecājos, kad redzu laimīgas māmiņas un bērnus, kas priecājas, ka var uz šejieni atnākt. Protams, bija grūtības un nogurums, taču ne dienu neesmu nožēlojusi, ka neizvēlējos kādu algotu darbu, bet sāku strādāt pati.»
Alla arī atzīst, ka bijušajā darbā - skolotājas amatā - viņas alga nebūtu sevišķi lielāka. Tāpat kā daudziem citiem skolotājiem, viņai tagad draudētu arvien lielāka algu un štatu samazināšana. Tāpēc viņa aicina pedagogus padomāt par sevi biznesa griezumā. «Arī pedagoģija ir pakalpojumi. Jebkurš var reģistrēties kā pašnodarbināta persona un nākt uz šādiem centriem strādāt ar bērniem, tas būtu labs papildu ienākumu avots un darbs, kas patīk. Pedagogi taču prot ļoti daudz, un ir jāpadomā, kas no tā varētu interesēt vecākus,» bijušos kolēģus iedrošina Alla, sakot, ka vietējā laikrakstā plāno likt sludinājumu, lai piesaistītu jaunas idejas centra darbā.