Savāc sociāli atstumtos
Vācijas Konstitūcijas aizsardzības biroja (BfV) aplēses liecina, ka salāfistu skaits Vācijā pēdējos trīs gados ir gandrīz divkāršojies. 2011. gadā iekšējās izlūkošanas dienests bija apzinājis aptuveni 3800 salāfistu, šogad viņu skaits ir pieaudzis līdz vairāk nekā 6300.
«Tas ir ļoti straujš pieaugums, kas ir ļoti satraucoši,» nedēļas nogalē intervijā radiostacijai Inforadio sacīja BfV vadītājs Hanss Georgs Māsens. Viņš prognozē, ka līdz gada beigām salāfistu daudzums Vācijā var sasniegt 7000. Salāfisms ir Vācijā izplatītākais radikālā islāma veids, kas mudina tā sekotājus strikti ievērot šariata likumus un atgriezties pie dzīvesveida, kādu musulmaņi piekopa pravieša Muhameda dzīves laikā.
Parasti salāfisti vervējot 18-30 gadu vecus vīriešus, kuri visbiežāk nāk no imigrantu ģimenēm un kādu iemeslu dēļ nav spējuši iekļauties sabiedrībā. H. G. Māsens apgalvo, ka salāfistu grupas apjukušajiem jaunajiem cilvēkiem sniedzot piederības sajūtu un vērtīborientācijas, «radot iespaidu, ka viņi no neveiksminiekiem pārtaps par uzvarētājiem», raksta Deutsche Welle.
Berlīnietis Ajkans Demirels, kurš vada pašvaldības finansētu pilotprojektu jauniešu pasargāšanai no radikālā islāma, stāsta, ka daļa padsmitgadnieku jūtas sabiedrības nepieņemti, jo ir musulmaņi. «Tas rada auglīgu augsni radikālajiem islāmistiem, kuri uzrunā jauniešus un saka - jā, jūs izslēdz no sabiedrības, jo esat musulmaņi,» A. Demirelu citē ziņu aģentūra Reuters.
Vervē kaujiniekus IS
BfV otrdien paziņoja, ka salāfisti Vācijā rekrutējot kaujiniekus IS. 450 Vācijas pilsoņu vai pastāvīgo iedzīvotāju esot devušies karot uz Sīriju un Irāku; vismaz pieci no viņiem tur ir gājuši bojā, veicot terora aktus kā spridzinātāji pašnāvnieki. Ap 150 atgriezušies Vācijā. Birojs apgalvo, ka par teroristisko organizāciju pasludinātā Kurdistānas strādnieku partija uzrunājot vietējos kurdus, aicinot viņus doties uz Sīriju un Irāku cīnīties pret IS.
H. G. Māsens brīdina, ka Vācijas lielāko pilsētu ielas var pārņemt vardarbīgas sadursmes starp ekstrēmistiem. Galēji labēji noskaņoti futbola huligānu grupējumi, kuri parasti kaujas cits ar citu, apvienoja spēkus un pagājušajā svētdienā Ķelnē sarīkoja demonstrāciju pret islāma fundamentālistiem. Demonstrācijas laikā izcēlās sadursmes starp protestētājiem un policistiem.
Pirms dažām nedēļām Hamburgā izcēlās sadursmes starp vairākiem simtiem kurdu, kuri protestēja pret IS uzbrukumu Sīrijas kurdu pilsētai Kobanei, un vietējiem salāfistiem. Savukārt Cellē notika sadursmes starp kurdiem un radikāli noskaņotiem čečeniem.
Nav nacionālas stratēģijas
Radikālā islāma sludinātāji, kuri bieži vien nav ieguvuši teoloģisku izglītību, pusaudžus uzrunā ārpus skolu teritorijām un sociālajos tīklos, kur viņi pavada lielu daļu brīvā laika. Islāmistu propaganda Vācijā un citviet Eiropā radījusi nepieciešamību pēc sociālajām programmām, kurās iesaistīt jauniešus, kas ir visvairāk pakļauti riskam nonākt radikāļu ietekmē, un deradikalizācijas programmām ģimenēm, kuras ekstrēmisma sērga jau ir skārusi.
Vācijā nav apstiprināta nacionāla mēroga stratēģija cīņai pret islāma radikālismu, atstājot šo pienākumu 16 federālo zemju pārziņā. Federālā valdība būtiski samazinājusi finansiālo atbalstu prevencijas pasākumiem un deradikalizācijai. Šogad no federālā budžeta šim mērķim atvēlēts 551 tūkstotis eiro, kas ir par gandrīz 25% mazāk nekā pērn, raksta Reuters.
Arī vietējie islāma garīdznieki atzīst, ka nespēj konkurēt ar salāfistiem. «Iespējams, mēs pārāk vēlu apzinājāmies, ka radikalizācija pieņemas spēkā,» domā Berlīnes Šehitlika mošejas imams Enders Cetins. «Mēs izmantojam teoloģiskus argumentus, lai [radikalizētos] atgrieztu sabiedrībā, bet mēs nespējam palīdzēt visiem.»