Šodien augstākā izglītība un pētniecība sastopas ar pieaugošu globalizāciju, konkurenci, prasībām pēc augstskolu specializācijas un izgudrojumu komercializācijas. Pieaugošās izglītības izmaksas rietumu pasaulē kombinācijā ar izmaiņām darba tirgū un nabadzīgo valstu ekonomikas vidi šo spiedienu tikai pastiprina. Pasaules Ekonomikas foruma Globālā padome definējusi trīs galvenos izaicinājumus augstākajai izglītībai. Pirmkārt, jaunās tehnoloģijas un online izglītība, kas ietekmē apmācību un studiju modeļus; otrkārt, pētniecības un zināšanu jaunrade, ko pastiprina tehnoloģiju, industriju un citu tirgus spēlētāju parādīšanās; treškārt, izaicinājumi universitāšu tradicionālajām vērtībām.
Bieži tiek runāts par vienu nākotni visām universitātēm, kaut gan patiesībā runa ir par nākotņu un identitāšu daudzveidību dažādām universitātēm. Tiek prognozēts, ka saglabāsies dažāda veida universitātes, un universitāšu daudzveidību pastiprina jauno tehnoloģiju straujā ienākšana ikdienas dzīvē. Internets un mobilās ierīces liek augstākajai izglītībai iet ārpus augstskolu sienām, pārkāpt pāri ne vien tradicionālajām, bet arī valstiskajām robežām. Atbilstoši straujajām pārmaiņām konservatīvisma stigma akadēmiskās vides izaugsmei var tikai traucēt. Vai universitātes Latvijā globālajā kontekstā spēlēs tikai lokālu lomu, atkarīgs no pašām izglītības iestādēm.
Pasaulē arvien vairāk izvēršas uz peļņu vērsto organizāciju, industriju un pašvaldību sadarbība ar augstskolām. Rezultātā universitātes gūst tiešu saikni ar tirgu, tai skaitā ne vien iespēju veidot tirgus spēlētāju vajadzībām atbilstošas studiju programmas, bet arī iespēju popularizēt savas specifiskās studiju programmas. Savukārt tirgus spēlētāji saņem atbilstoši sagatavotus speciālistus un līdzdarbību inovāciju vides stimulēšanā. Galu galā vislielākajiem ieguvējiem jābūt studentiem, apgūstot jaunas darba tirgū pieprasītas zināšanas, kompetences un prasmes.
Ar lielākiem izaicinājumiem saskarsies augstskolas ar dominējošo tradicionālo apmācību modeli, kurā monotona lekcija viena pasniedzēja izpildījumā noris lielā auditorijā. Diemžēl mūsdienu jauniešiem jau pēc 15 minūtēm var būt grūtības noturēt uzmanību, lai nepārslēgtos uz līdzpaņemtajiem datoriem vai viedtālruņiem. Docētājiem jābūt gataviem ieviest jaunas pedagoģijas metodes, gan sadalot lekciju vairākos ciklos, kas ietver studentu iesaisti un interaktīvas darbības, gan izmantojot e-studijas, tai skaitā pašveidotus vai Youtube pieejamus videomateriālus un aplikācijas.
Tikai modernās tehnoloģijās balstīta un eksportspējīga augstākās izglītības sistēma ar specializētām universitātēm dod stabilu pamatu konkurētspējīgai Latvijas tautsaimniecības nozaru izaugsmei.
* Rīgas Stradiņa universitātes attīstības prorektors