Latvijas partijas, domājot par to, kādas grupas izvēlēties, rīkojas dažādi. Vieni, piemēram, Pilsoniskās savienības līdere Sandra Kalniete, Jaunais laiks (JL) un Tautas partija (TP), uzskata, ka svarīgākos jautājumus iespējams atrisināt tikai tādās lielajās grupās kā EPP/ED. Savukārt tēvzemieši uzskata, ka mazajās grupās, kāda ir Eiropas nāciju grupa, var tikt pie lielākiem amatiem un tādējādi arī lielākas ietekmes.
Iespējams, līdzīgi apsvērumi kā JL un TP ir arī SCP. Iepriekš gan partija apsvēra iespēju pievienoties arī sociālistu jeb sociāldemokrātu grupai. «Mēs tomēr izlēmām, ka nevaram būt vienā grupā ar Rubiku un komunistiem no Eiropas dienvidu valstīm. Konservatīvie mums arī ir tuvāki nekā liberāļi,» izvēli skaidro bijušais ārlietu ministrs Artis Pabriks (SCP).
G.Andrejevs nebija viens no publiski pamanāmākajiem Latvijas eiroparlamentāriešiem, iespējams tāpēc, ka pārsvarā nodarbojās ar lielās politikas jautājumos nenokļūstošajiem veselības jautājumiem. Savu darbību šajā jomā viņš turpināšot.
Pēc A.Pabrika domām, daudz absurdāka ir ZZS un LPP/LC vēlme darboties liberāļu grupā. Viņaprāt, ZZS drīzāk būtu piederējies darboties konservatīvās EPP/ED vai zaļo grupā. Jautājumi par «tradicionālās ģimenes» vērtību aizstāvju LPP/LC darbošanos liberāļu grupā tikuši uzdoti vairākkārt. Paši EP liberāļu grupas pārstāvji neoficiālās sarunās ar Dienu nav slēpuši, ka pēc LPP un LC apvienošanās, kā dēļ ceļiniekam G.Andrejevam nācas EP pārstāvēt abas partijas, pievēruši acis uz Aināra Šlesera un viņa spārna aktivitātēm. Tas tāpēc, ka pretējā gadījumā tiktu zaudētas balsis EP.
Kā novērojusi politoloģe Linda Jēkabsone, ne tikai šīs trīs partijas, bet arī daudzas citas EP iekļūt gribošās min vienas un tās pašas prioritātes - tas ir atbalsts lauksaimniecībai, jo īpaši tiešo maksājumu izlīdzināšana, arī solījumi taisnīgāk sadalīt ES struktūrfondus. Ir vēl kāda raksturīga iezīme - partijas sola to, kas nemaz nav EP, bet nacionālo valdību kompetencē. «Ir sasolītas arī brīnumu lietas,» piebilst L.Jēkabsone. Piemēram, LPP/LC sola neļaut, ka citu ES valstu darba tirgus ir slēgts ilgāk par 2011.gadu. Taču šis ir laiks, kad tirgus tāpat būs jāatver visām valstīm, jo beigsies septiņu gadu ierobežojums.
LPP/LC uzskaita ļoti konkrētas prioritātes galvenokārt ekonomikas un enerģētikas jomā, turpretim daudz neskaidrākas tās ir ZZS. «Lielās prioritātes ir, bet, ja jārunā par apakšlietām, tad nav skaidrs, tikai vispārīgas frāzes ir šajā programmā,» Dienai saka L.Jēkabsone. ZZS kā viena no pirmajām prioritātēm tiek minēts atbalsts lauksaimniekiem un vienlīdzīga subsīdiju sadale. A.Pabriks uzskata, ka šī savā ziņā ir vēlētāju maldināšana, jo lielākus maksājumus lauksaimniecībā neizdosies iegūt. «No 2013.gada ES būs jauns budžeta ietvars. Tiešie maksājumi kļūs mazāki, mazināsies visām valstīm. Tas nozīmē, ka vienīgā reālā cīņa būs par to, lai tie nekļūst vēl mazāki,» viņš saka. LPP/LC EP saraksta līderis Ivars Godmanis gan uzsver, ka galvenais šajā jautājumā ir nevis tiešo maksājumu apjoms, bet gan tas, lai visām valstīm tiešām būtu nodrošināti vienlīdzīgi maksājumi.
Vispārīgs ir arī SCP piedāvājums. L.Jēkabsone pamanījusi, ka partija nav norādījusi, kuras ir svarīgākās tautsaimniecības nozares. Politoloģe ironizē, ka, spriežot pēc SCP vēlēšanu programmas, tā plāno iegūt lielāko daļu Latvijas EP deputātu vietu, jo vēlas darboties pat veselās septiņās parlamenta komitejās. Tiesa, veiksmes gadījumā EP iespējas ir iekļūt tikai G.Andrejevam, kurš ir skaidri pateicis, ka turpinās darboties veselības jautājumu risināšanā. Dienas jautāts, kādēļ nekas par veselību nav minēts partijas programmā, G.Andrejevs bija pārsteigts, radot priekšstatu, ka pats nemaz nav piedalījies tās rakstīšanā.