Ar ko krosovers labāks par tikpat lielu, bet parastu kompaktklases automašīnu? Jāsaka, tas ir augstāks un tā vēders arī atrodas augstāk no zemes. Tātad automobilī ir vieglāk iekāpt, un tas mazāk bīstas no trotuāru apmalēm pilsētā un koku saknēm mežā. Augstākas sēdpozīcijas un lielāka stiklojuma dēļ krosovera vadītājs bauda labāku pārredzamību, ja vien nebrauc ar Nissan Juke.
Dažkārt krosoveram ir pat visu riteņu piedziņa, kas neļauj piedalīties rallijreidos, toties izpestī no dziļāka sniega ziemā, irdenām smiltīm vasarā un Latvijas apstākļos kopumā paplašina automašīnas pielietojumu. Svarīgi, lai krosovers nebūtu pārlieku smags, jo tas kaitē degvielas patēriņam un ikgadējai transporta nodevai. Tas nedrīkst būt daudz dārgāks (arī apkopju izmaksās) par tikpat ietilpīgu vieglo auto, un tam vajadzētu būt visai ikdienišķa izmēra riepām, jo eksotiska zemprofila gumija spēj sabojāt ekonomisko efektu. Jaunais Suzuki SX4 S-Cross atbilst pilnīgi visiem parametriem, taču vai ar to pietiek, lai nogludinātu taciņu uz panākumiem Latvijas tirgū?
Radikālas dizaina izmaiņas
Iepriekšējais SX4 modelis, ko turpina ražot ar nosaukumu Classic, ir un paliek margināls spēlētājs kompakto SUV klasē. Automašīnai patiešām nav ne vainas, un savulaik SX4 pat īsti nebija konkurentu. Tomēr pēdējos gados tādu uzradies diezgan daudz, un 4x4 piedziņa nespēj kompensēt trūcīgo dzinēju izvēli un lieso salona noformējumu.
Jaunais S-Cross atrisinājis vismaz estētisko pusi. Tas ir krietni garāks par Classic un pēc apveidiem un izmēriem atgādina pirmās paaudzes Nissan Qashqai. Automašīnas priekšējā daļa gan padevusies vizuāli pasmaga, taču Suzuki markas automobilim S-Cross ir samērā simpātisks. Salons ir modernizēts, tomēr tajā vēl arvien vērojama pelēka pieticība un atrodams aizvakardienas radioaparāts. Tas, ka Suzuki necenšas uzdot S-Cross par to, kas tas nav un nevar būt, šajā gadījumā pat imponē. Un pirmo patīkamo iespaidu vēl pastiprina negaidīti ērta sēdpozīcija.
Sprauga Qashqai žogā
S-Cross ir pieejams kā ar priekšējo, tā visu riteņu piedziņu, turklāt abiem variantiem iespējams variators ar pārslēgšanas lāpstiņām uz stūres. Nozīmīgākais tehniskais jauninājums ir modernizēta pilnpiedziņas sistēma ar elektronisku režīmu izvēli - Snow, Sport, Auto un Lock.
Pat automātiskajā režīmā S-Cross piedziņa meža ceļos demonstrē brīnumus, kuru radīšanā piedalās arī palielinātais klīrenss un gandrīz komercauto izmēra riepas. Ar gaisā izkārtu riteni S-Cross transmisija reizēm nostrādā gluži kā kāda Range Rover sarežģītā pilnpiedziņa. Protams, brīnuma šeit nav, vienkārši ātrdarbīgajai elektronikai palīdz Suzuki nelielais svars.
Turpretim uz asfalta brašais S-Cross it kā zaudē savu enerģiju. Vienīgais iespējamais - 1,6 litru - dzinējs (120 ZS) paātrinoties ir vājš pat Sport režīmā, bet piekare ar samērā mīkstām ziemas riepām tiecas staigāt pa asfalta risēm. Braucot tā dēvētajos šosejas ātrumos, parādās arī netīkami pretvēja trokšņi. Tomēr taisnīguma labad jāpiebilst, ka Qashqai ar 1,6 litru benzīna dzinēju arī nav nekāda raķete. Spraigāka dinamika un mazāks patēriņš varētu būt 1,6 litru dīzelim, taču tam nav automāta, ko bieži grib SX4 pircējas, un tas padara S-Cross neadekvāti dārgu.
Apskatot jaunā, februārī gaidāmā, Nissan Qashqai cenas (no 16 990 eiro), pirmajā mirklī šķiet, ka S-Cross vispār nav nekādu izredžu. Tomēr izrādās, ka Nissan bestsellera jaunais variants pilnībā nodevies pilsētas dzīvei, proti, 4x4 piedziņa paredzēta tikai visdārgākajam Qashqai ar 130 ZS dīzeli. Šis pavērsiens atstāj Suzuki nelielu spraugu blīvajā žogā, kas apjož kompakto krosoveru segmentu.