«Pagaidām tas viss ir ļoti neformāli,» saka viens no konsolidācijas idejas virzītājiem Jaunajā laikā Edgars Jaunups. Saeimas vēlēšanu tuvums, kas ne pie varas, ne opozīcijā esošajām labējām partijām «neko labu nesola», ir viens no konsolidācijas iemesliem. Tāpat partijām trūkst inetelektuālo resursu, un, tikai apvienojot spēkus, tās var arī mazināt kreiso ietekmi. E.Jaunups uzskata, ka spilgts partiju konsolidācijas piemērs ir šāgada pašvaldību vēlēšanās sekmīgi startējušais Saskaņas centrs, kurā savulaik apvienojās vairākas partijas. «Viņiem konflikti nebija mazāki, taču izveidoja kopīgu platformu, kuru paplašināja, nevis grūda kādu nost,» saka E.Jaunups.
JL piedāvās sešu punktu plānu, par kuriem visiem potenciālajiem partneriem būtu jādiskutē un jāvienojas. Tas aptvers ārpolitiku, ekonomiku un fiskālo politiku, valsts pārvaldes un ārpolitikas jautājumus. Lai neizceltos ķīviņi par to, kas būs apvienības līderi, varētu izveidot vairākus līdzpriekšsēdētāju amatus.
Aptaujājot partijas par to, kādi ir viņu potenciālie konsolidācijas partneri, izskan atšķirīgi paziņojumi. JL vislabāk vēlētos redzēt apvienību ar Pilsonisko savienību, Sabiedrību citai politikai, TB/LNNK un Tautas partiju. Tā stingri noliedz iespēju konsolidēties ar LPP/LC, jo tās līderis Ainārs Šlesers esot «bīstams populists». TB/LNNK neformāli kā potenciālos partnerus uzrunājusi JL, ZZS un daļa partijas biedru - arī Visu Latvijai. Netiek izslēgta iespēja sadarboties ar PS, savukārt ar TP vēl nav runāts, saka tēvzemiešu līderis Roberts Zīle.
Visskeptiskāk šobrīd iespēju partijām konsolidēties vērtē TP un ZZS. Kā stāsta TP Saeimas frakcijas vadītājs Māris Kučinskis, partija neredz iemeslu tuvināties ar pārējām. Sākotnēji bažas radīja Rīgas domē notiekošais, taču tagad varot redzēt, ka SC «nemaz tik stipri nevelk uz krievvalodīgo pusi». Ja būs nepieciešamība izveidot apvienību uz vēlēšanām, to varot izdarīt arī vēlāk. Neoficiāli avoti vēsta, ka viens no iemesliem, kāpēc TP varētu būt skeptiska nostāja, ir daļā partijas valdošā pārliecība, ka aktīvajā politikā nepieciešams atgriezties partijas «tēvam» Andrim Šķēlem.
Tiesa, TP, neskatoties uz to, ka tai pārmet līdzatbildību šābrīža krīzē, varētu būt pievilcīga konsolidācijā iesaistītajam JL, PS un TB/LNNK. Šīs partijas pārsvarā atbalsta Rīgā un Rīgas reģionā. Savukārt TP un ZZS ir lielāks atbalsts laukos. Tikai iegūstot abu pušu vēlētājus, būtu iespējams saņemt pārliecinošu vietu skaitu parlamentā. Tāpat šobrīd netiek izslēgta iespēja, ka bez jau esošajām partijām tiek piesaistītas citas personas. Kā viena no tām tiek minēta bijusī Dienas galvenā redaktore, tagad Nacionālās kultūras padomes vadītāja Sarmīte Ēlerte. «Šīs runas atgādina ķeršanos pie rokas tumšā istabā katram, kura roku var sataustīt,» viņa saka par JL rosināto konsolidāciju. Viņasprāt, pagaidām nav skaidri definēts, kā vārdā partijas konsolidēsies. Nekomentējot savus iespējamos plānus par iešanu politikā, viņa uzsver, ka konsolidēties var tikai tās partijas, kas spēj novilkt robežšķirtni starp iepriekšējo gadu politiku. Tas nozīmē, ka, pēc S.Ēlertes domām, nav iespējams konsolidēties ar TP, LPP/LC un TB/LNNK.
Arī R.Zīle uzskata, ka būtu svarīgi runāt par to, kā samazināt tā dēvēto oligarhu intereses. Kā viens no mīnusiem tiek minēts tas, ka partijas personāliju dēļ nevarētu nemaz sēsties pie viena galda. Tāpat rastos jautājumi par finansējumu. «Ar Jauno laiku mums runāt būtu visgrūtāk, jo tie ir ļoti dažādi cilvēki,» piebilst M.Kučinskis. Savukārt E.Jaunups ir optimistiski noskaņots: tiem cilvēkiem visās pusēs, kas nespēs tikt pāri personiskajām ambīcijām vai antipātijām, būs jāaiziet. Paredzams, ka sarunas intensificēsies septembrī, JL cer, ka oktobrī, kad būs palicis tieši gads līdz vēlēšanām, kļūs skaidrs, ar kurām partijām konsolidācija būs iespējama.