Jaunu, vērtīgu informāciju viņš saņēma no kāda Greitvairlijas skolotāja. Viņš rakstīja par kādu savu pensionētu kolēģi Volsolā, kurš bija kļuvis par līdzīgas anonīmu vēstuļu kampaņas upuri. Pilnīgi nepamatotas apsūdzības radījušas pretīgu insinuāciju gaisotni, kurā viņš vairs nespējis turpināt darbu un galu galā iesniedzis atlūgumu. Aizdomas, kuras viņš nevarēja pierādīt, krita uz kādu zēnu Roidenu Šārpu, nelabojamu palaidnieku. Pirms izslēgšanas no skolas viņa grēku sarakstā bijusi arī vēstuļu viltošana.
Konans Doils stājās sakaros ar privātdetektīvu aģentūru, lai turpinātu meklējumus. Atklājās, ka Šārps, kurš kādu laiku strādājis par miesnieku, 1895. gadā sajutis jūras vilinājumu un Liverpūlē iekārtojies uz kāda kuģa. Tieši tajā laikā vēstuļu plūdi un nerrošana izbeidzās. Viņš atgriezies tikai 1902. gadā ap Ziemsvētkiem, īsi pirms pirmā zirga sakropļošanas. Tajā gadā viņš bija braucis uz lopu kuģa, tātad iemanījies apieties ar dzīvniekiem. Vilfreds Greitorekss, Šārpa aizbildnis, apstiprināja, ka Šārps viņa sievai rādījis zirgu lanceti, instrumentu asins nolaišanai, kuru Konans Doils uzskatīja par tieši tādu ieroci, ar kādu radītas savainoto dzīvnieku brūces, - tas pārgriež ādu un muskuļus, bet neaizsniedz zarnas. Šārps acīmredzot misis Greitoreksai bija lielījies, ka ar to var nogalināt dzīvniekus, un viņa ieteikusi nolikt to kaut kur patālāk, sakot: «Tu taču negribēsi, lai es domāju, ka tu esi tas cilvēks, vai ne?» Kad pieauga sakropļoto dzīvnieku skaits, Šārps kā varbūtējs aizdomās turamais bija nonācis policijas uzmanības lokā, taču nekādi konkrēti soļi netika sperti. 1907. gada 29. janvārī mātei rakstītā vēstulē Konans Doils apgalvo: «Aizdomas jau ir ļoti spēcīgas, bet esmu uzsācis izpēti piecos dažādos virzienos un ceru, ka tā vainagosies ar pārliecinošiem pierādījumiem. Man būs vareni palaimējies, ja izdosies dabūt viņu aiz restēm!»
Rīkodamies īsti Šerloka Holmsa garā, viņš izveidoja detalizētu dosjē ar nosaukumu: «Ierosinājums lietas uzsākšanai pret Roidenu Šārpu», kurā viņš apgalvoja, ka Šārps «visādā ziņā ir īpatnēji atbilstošs meklētā noziedznieka tēlam» un ka eksistē vairāki fakti, kas liek «raudzīties uz viņu ar lielām aizdomām». Bija savākta informācija arī par viņa bērnību. Jau agri esot parādījušās kriminālas tendences: divpadsmit gadu vecumā viņš aizdedzinājis siena kaudzi, ar nazi sagraizījis vilcienos mīkstos sēdekļus. Raksturojums no Volsolas pamatskolas (kur savulaik tika nozagta atslēga) bija drūms: gandrīz katru dienu sodīts par pārkāpumiem, pieķerts krāpšanā, turēts aizdomās par anonīmu draudu vēstuļu rakstīšanu un galu galā izslēgts. Konans Doils īpaši apspēlēja faktu, ka Šārps strādājis par mācekli pie miesnieka, «apgūdams iemaņas, kā lietot nazi saskarē ar dzīvniekiem», un ka tieši tajā periodā, kad viņš bijis jūrā, vēstules vairs nav saņemtas un ņirgāšanās izbeigusies.
(Turpinājums 18. 09.)