«Pagājušā vasara bija silta - pieci seši ledusskapji aizgāja,» stāsta darbīgais vīrs. Iecienīti maiņas priekšmeti ir televizori, radio, mobilie telefoni, elektromotori, taču notikuši arī daudzpakāpju darījumi: ledusskapis iemainīts pret šujmašīnu, tā savukārt - pret slēpēm.
Apjomīgākajā darījumā - tonna kartupeļu pret pieciem steriem malkas - gan TVT bijis tikai starpnieks, prece veikalā nemaz nav nonākusi. Lai arī pēc noteikumiem 20% no produkcijas tiek ieturēti par labu TVT (puse tiek Vladimiram, puse - ēkas saimniecei), mainītājiem šāda situācija ir izdevīga. Pat tik mazā vietā kā Rauna nav viegli atrast vajadzīgo darījuma partneri.
V. Mickevičs ir pieradis, ka cilvēki zvana uz viņa tālruni, kas novietots aiz veikala stikla. Ziemā neapkurinātajās un no elektrības atvienotajās bijušās pienotavas telpās atrasties nav omulīgi, viņš te parādās pa stundai trīs reizes nedēļā. «Viss notiek,» saka uzņēmējs, tomēr optimisma viņa balsī ir mazāk nekā sarunā tūdaļ pēc veikala atvēršanas. TVT apmeklētāji atšķirībā no lielpilsētu stilīgajiem drēbju mainītājiem vairāk ir ieinteresēti rezultātā nekā procesā.
Vairāki aktīvākie mainītāji, kuriem šī nodarbe acīmredzot ir bijusi izdzīvošanas garants, veikalā vairs neparādās, jo aizbraukuši peļņā uz ārzemēm. Šurp regulāri kuļas kāds onkulītis no Cēsīm, cenšoties pret mazvērtīgām personīgajām lietām iemainīt maizi un cukuru. V. Mickevičs, kura pamatnodarbe - zirgkopība - arī pašlaik nenes ienākumus, aiz žēluma pret sirmgalvi šos produktus pircis par saviem līdzekļiem.
«Vēlēšanās turpināt ir,» par TVT saka V. Mickevičs. «Jācer, ka paliks vieglāk, kaut gan pagaidām tā neizskatās - cenas pieaug, cilvēkiem nav naudas.» Viņa veikalā ļaužu pirktspēja un apsviedīgums redzams kā uz delnas. Kāds raunēnietis te pret kartupeļiem iemainījis sen kāroto televizoru, bet skatīšanās prieks bijis tikai divus mēnešus ilgs. Dekodera nopirkšanai nav skaidras naudas. Tirgot dārzeņus pašam acīmredzot nav uzņēmības.