Pēc zaudējuma Minskas Dinamo ar 2:3 «bullīšos» Rautakallio bija tiešs, nešķirojot spēlētājus pēc iegūtās reputācijas (veterāns Ankipāns) vai statusa (leģionārs Melins) komandā. Tas it kā ir apsveicami, taču katra nākamā spēle kopā ar jauno treneri sēj arī neticības graudus, vai tiešām, spēlējot pēc Rautakallio sistēmas, pavasarī būs laba raža. Jau pēc četrām aizvadītajām spēlēm, kurās ir izcīnīta tikai viena uzvara, nevar nepamanīt, ka ne jau tikai pieredzējušajiem spēlētājiem - Ankipānam, Aleksandram Ņiživijam, Rodrigo Laviņam un Sandim Ozoliņam - būs pagrūti izturēt augsto tempu visas spēles garumā. Pēc savas faktūras Jānis Sprukts un Mārtiņš Karsums arī nav skrējēji no pirmās līdz pēdējai minūtei. Protams, ideāls materiāls Pekas rokās ir Miķelis Rēdlihs, ko Dinamo ātrākais spēlētājs arī apliecina laukumā. Atsevišķās spēlēs Rautakallio aktīvais hokejs noteikti būs produktīvs, bet vai tas dos augļus ilgtermiņā? Arī tāpēc, ka vismaz priekšējā līnijā meistarīgi spēlētāju resursi ir visai ierobežoti.
Meistarības kontekstā treneris arī runāja bez aplinkiem. ««Bullīši» nav tikai veiksmes spēle, bet arī divu spēlētāju meistarības apliecinājums.» Pirmās pazīmes norāda uz to, ka ar Krisu Holtu vārtos nebūtu prātīgi aizspēlēties līdz pēcspēles metienu sērijai. Minskas kluba līderi bez īpašām pūlēm iedabūja ripu Krisa vārtos.
Juliuss Šuplers ar CSKA aizbrauca dusmīgs. Tagad neapmierinātības velniņš urda Rautakallio. Nākamā spēle pirmdien ar līgas jaunpienācēju Popradas Lev. Viegli nebūs, jo Lev atņēma punktu Atlant, tomēr tā ir komanda, kas mājās būtu jāuzvar.