Nav vieglas naudas
«Nekad neesmu zīmējis nevienu no lielajām daudzdzīvokļu vīzijām. Pirms sākās pārkaršana, mazliet gan kodu pirkstos, toties šobrīd man nav tāda tukšuma pasūtījumos [kā citiem],» saka Sudraba arhitektūra galvenais arhitekts Reinis Liepiņš. Septiņus pēdējos gadus viņa birojs nodevies četrus gadsimtus vecas dzīvojamās ēkās pārvēršanai par luksusa klases viesnīcu. Šī pati tendence redzama britu arhitektūrā, saka arhitekte Ieva Zībārte, - tieši rekonstruēšanas un restaurēšanas projektos vēl valda dzīvība. Lielai daļai šādu projektu ir ilgs īstenošanas laiks, saka R.Liepiņš, minot britu arhitekta Stērlinga balvas laureāta Deivida Čiperfīlda rekonstruēto galeriju Berlīnē pie Šprē upes. Tā paņēmusi desmit gadu. Turklāt, reflektējot par ekonomiskajiem apstākļiem, Čiperfīlds jau paspējis novērtēt to, cik strauji arhitektūrā ir mainījies klimats - pārmērīguma un milzīgas, viegli iegūtas naudas laikmets esot pagājis, un arhitektiem atkal ir jāuzņemas lielāka sociālā atbildība.
Niša izaugusi lēnām
Izvērtējot nozari, kas gada pirmajā pusē piedzīvojusi teju 30% kritumu, Būvnieku asociācijas vadītājs Viktors Puriņš Dienai norāda, ka pilnīga bezvēja šeit nav un starp tiem, kas kustas, ir arī ievērojami rekonstrukcijas un restaurācijas darbi. Izvērtējot galvaspilsētu, viņš lēš, ka šāda veida projekti būvniecībā kopumā patlaban varētu veidot ap 15%. Šī niša nopietnu rosību pieredzējusi kopš 2000.gada, vērtē nozares pārstāvji, iezīmējot šo laiku kā brīdi, kad Latvijā sāka novērtēt esošo arhitektūras mantojumu. Šī nauda gan ir lēna, piekrīt V.Puriņš, tomēr visu jau nevarot izmērīt naudā. «No inženiera viedokļa šāda veida pasūtījumi ir daudz interesantāki un rezultāts sniedz daudz lielāku gandarījumu,» viņš vērtē.
Būs grūti atkārtot
Arī Dome Hotel & Spa īpašnieks Gundars Ozols Dienai smejoties norāda - labi vien, ka nezināja, cik ilgs un darbietilpīgs izvērtīsies šis projekts. Septiņu gadu laikā investēti 2,5 miljoni latu, nodarbināti ap 30 uzņēmumu, arī koncepcija paspējusi mainīties «no trīszvaigžņu viesnīcas uz to vislabāko galu, jo šajā laikā vidējo cenu segmentā saradās gana daudz viesnīcu un vienlaikus radās pārliecība, ka dārgais gals kādam būs vajadzīgs». «Ja analizē šo ieguldījumu, mani varētu saukt par nelgu,» viņš smejas un piebilst, ka pirms pāris gadiem bijusi iespēja namu pārdot par tādu naudu, kādu ar viesnīcu nevarētu nopelnīt. Tomēr šāda veida biznesā neizbēgami rodoties sentiments - ja reiz iesāc, tad iemīli, viņš saka. Jaunatklātajam Dome Hotel & Spa viņš saredz labu perspektīvu. «Mums ir ļoti paveicies ar šo laiku - niša ir diezgan tukša, cienīgu konkurentu ir ļoti maz, un vienlaikus skaidrs ir arī tas, ka tuvākajos gados neviens neko tādu neatkārtos. Tādējādi mums ir laiks, lai ieskrietos, jo viesnīcu biznesā jau viss balstās uz uzkrāto klientu portfeli,» vērtē uzņēmējs.