Referenduma jautājumā visi prezidenti pret Bērziņu

Lai referendumā krievu valoda tiktu atzīta par oficiālo valsts valodu Latvijā, nepietiktu ar to, ka par nobalso vairāk nekā puse referenduma dalībnieku

Savu balsi «par» jānodod vismaz pusei no Latvijas balsstiesīgajiem pilsoņiem. Saskaņā ar pašreizējiem datiem - vismaz
771 350 cilvēkiem

Latvijā tik daudz krievu nedzīvo. Turklāt no 606 972 Latvijā dzīvojošajiem krieviem pilsonība ir tikai 364 529, un ne visi no viņiem ir balsstiesīgi, jo, piemēram, nav sasnieguši 18 gadu vecumu

Pat ja pieņemtu, ka visi Latvijas krievu tautības un citu lielāko etnisko minoritāšu pilsoņi referendumā nobalso par, krievu valoda valsts valodas statusu neiegūtu. Lai krievu valoda kļūtu par oficiālo valsts valodu Latvijā, par to būtu jānobalso vēl vismaz 287 836 latviešiem

1991. gadā notika tautas nobalsošana par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu. Tajā piedalījās 87,56% balsstiesīgo un par nobalsoja 73,68%

1998. gadā notika referendums par tā saukto naturalizācijas logus izslēdzošo Pilsonības likuma grozījumu atcelšanu. Referendums savāca kvorumu, bet vairākums tā dalībnieku (52,54%) nobalsoja pret grozījumu atcelšanu. «Naturalizācijas logi» liedza iespēju naturalizēties daudziem nepilsoņiem, pret to atcelšanu iebilda nacionālistiskāk noskaņotie politiķi

1999. gadā tika izdarīti grozījumi likumā par valsts pensijām, bet pēc Saeimas kreisā spārna deputātu iebildumiem par to tika izsludināts referendums. Tajā pret balsoja vairāk nekā 90% dalībnieku, bet referendums nesavāca kvorumu un likuma grozījumi netika atcelti. Tomēr līdz 2004. gadam Satversmes tiesa daļu šo grozījumu atcēla

2000. gadā Latvijas arodu savienība Enerģija iesniedza likuma grozījumus, kuri paredzēja, ka Latvenergo nedrīkst tikt privatizēts. Tika savākts nepieciešamais parakstu skaits referenduma ierosināšanai, bet Saeima likumprojektu pieņēma bez grozījumiem, tādēļ referendums nebija nepieciešams

2002. gadā politiskā apvienība Centrs mēģināja ierosināt parakstu vākšanu par tautas vēlētu prezidentu. CVK konstatēja, ka no tās iesniegtajiem 10 587 parakstiem 3995 ir nederīgi, un parakstu vākšanu neierosināja

2003. gadā notika referendums par Latvijas iestāšanos Eiropas Savienībā. Tajā par nobalsoja 66,97% dalībnieku

2007. gadā Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga noraidīja Aigara Kalvīša (TP) valdības izstrādātos grozījumus drošības iestāžu likumā. Tika savākts nepieciešamais parakstu skaits referenduma ierosināšanai par to noraidīšanu, bet referendumā nepiedalījās pietiekami daudz pilsoņu, lai to atzītu par notikušu. Likuma grozījumus, pret kuriem prezidente iebilda, Saeima
pa to laiku jau bija atcēlusi, un tie stājās spēkā tikai uz
vienu dienu

2008. gadā Pensionāru un senioru partija un Sabiedrība citai politikai un tiesiskai valstij ierosināja referendumu par to, lai pensijas no 2009. gada nedrīkstētu būt zemākas par iztikas minimumu. Referendumā likuma grozījumus atbalstīja 96,44% dalībnieku, bet tas nesavāca kvorumu un beidzās bez rezultāta

2008. gadā arī notiek parakstu vākšana par grozījumiem Satversmē, kas vismaz desmitajai daļai iepriekšējo Saeimas vēlēšanu dalībnieku dod tiesības rosināt Saeimas atlaišanu. Šo parakstu vākšanu ierosināja Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība. Notika referendums, bet tajā nepieciešamais vēlētāju skaits nepiedalījās

2011. gads bijis īpaši ražīgs parakstu vācējiem. Pirms krievu valodas statusa maiņas atbalstītāju parakstu vākšanas notika Nacionālās apvienības rosinātā parakstu vākšana par pāreju uz valsts apmaksātu izglītību tikai latviešu valodā. No referenduma ierosināšanai nepieciešamajiem 153 232 parakstiem savākt izdevās tikai 113 704

Vasarā arī notika parakstu vākšana par sociālo pabalstu griestu atcelšanu, ko bija ierosinājusi Saeimas opozīcija. Arī tā līdz referendumam nenonāca - par trīs attiecīgo likumprojektu atcelšanu parakstījās vidēji 61 500 pilsoņu

2011. gada vasarā prezidents Valdis Zatlers ierosināja
10. Saeimas atlaišanu. Notika tautas nobalsošana, kurai nebija nepieciešams kvorums, tajā par Saeimas atlaišanu nobalsoja 94,30% dalībnieku