Nav pārsteigums
Steiga, konkrēts finansējuma rāmis un nesaprašanās starp iesaistītajām pusēm varētu būt galvenie iemesli, kāpēc labā iecere pēc būtības ir izgāzusies. Par jauno modeli sāka runāt jau pirms pāris gadiem, darba grupa uz pirmo sēdi sanāca pērn martā, taču šis laiks nav bijis pietiekams, lai izveidotu skaidru un kvalitatīvu atalgojuma sistēmu. Dienai uzrunājot skolotājus, gan jūtams, ka šāds iznākums nevienu nav pārsteidzis un pedagogi pat jūtas atviegloti, jo liela daļa ieguvumus nav saredzējuši.
Taču tas, ka modeļa ieviešanu atliek, nosakot gadu ilgu pārejas periodu, obligāti nenozīmē, ka šajā laikā vēl turpināsies sistēmas pilnveidošana un tiks ņemti vērā sociālo partneru un pašu pedagogu iebildumi. Kā Dienai norāda izglītības un zinātnes ministre Mārīte Seile, modeļa izstrāde ir pabeigta par 99% un jau tuvākajā laikā tā projekts steidzamības kārtā tiks iesniegts valdībā. Arī sociālie partneri apstiprina, ka nupat saņēmuši it kā pēdējo modeļa versiju, kurā nav ņemti vērā visi viņu iebildumi.
Pēc ministres domām, modeļa ieviešanas termiņa atlikšana gan nav izgāšanās un procesā nekas nav nogājis greizi. Jau sākumā ticis runāts, ka modelis jāizstrādā līdz konkrētam datumam, bet ieviešana atkarīga no finansējuma un citiem apstākļiem. Ministrija arī rēķinās, ka priekšā vēl ir saskaņošanas proces, kas var ievilkties. M. Seile gan būtu priecīga, ja noteikumu paketi Ministru kabinetam izdotos apstiprināt līdz jūlija vidum.
Problēmas cita pēc citas
Darba vēl ir ļoti daudz, uzskata Latvijas Izglītības vadītāju asociācijas viceprezidente Aija Melle. Viņasprāt, projekts pašreizējā versijā nav ieviešams. Patlaban izstrādāta tikai tāda kā starta pozīcija, kas neatrisina ne pedagogu pārslodzes, ne izglītības kvalitātes problēmas. Tāpēc būtu nesaprātīgi tagad pieņemt sava veida brāķi, bet pēc tam atkal un atkal atgriezties pie neatrisinātā. Zaudētāju tādā gadījumā būtu daudz.
Par to, ka ieguvēji nebūs ne mazās, ne lielās skolas, runā arī Mārupes vidusskolas skolotāji. Lai gan jaunais modelis gaidīts ar nepacietību, diemžēl pieredzēta vilšanās. Skolotāji gan neuzskata, ka projektu nevar uzlabot, bet tam nepieciešams pamatīgs darbs. Patlaban daži ieguvumi neatsver daudzos trūkumus.
Cer uz risinājumu
Uz konstruktīvu un arī rezultatīvu sadarbību, lai vēl pirms noteikumu iesniegšanas valdībā varētu atrisināt palikušās problēmas, cer Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) jaunā priekšsēdētāja Inga Vanaga. Turklāt runa nav tikai par vispārējo izglītību - neatrisinātas lietas ir arī attiecībā uz profesionālajām skolām, kurās jaunā sistēma varētu sākt darboties jau 2016. gada janvārī. Arodbiedrība vēlas emocijas «atstāt malā» un intensīvi, kaut vai katru dienu, strādāt pie sistēmas pilnveides.
Papildus vairākām it kā mazāk svarīgām nebūšanām joprojām ir divas lielas problēmas. Pirmkārt, vai daļai skolotāju solidaritātes vārdā būtu jāsamierinās ar atalgojuma samazināšanu. Arodbiedrība sola to nepieļaut. Otrkārt, ministrija dod skaidrus norādījumus, ka skolu un pedagogu skaits pašlaik ir par lielu. Bet tad ir jautājums, ko lai iesāk tie skolotāji, kuri tiks atbrīvoti no darba. LIZDA gan cer, ka tiks atrasti risinājumi, kā šos cilvēkus noturēt izglītības sektorā vai vismaz nodrošināt viņiem «sociālo spilvenu».