Saeimai nodoto budžeta grozījumu pieņemšana izglītības sistēmā nozīmēs startu reformai vispārizglītojošo skolu sistēmā, jo tiek ieviests princips «nauda seko skolēnam». Lai arī konkrētības vēl nav, jo reformas īstenošana uzticēta pašvaldībām, tā nozīmēs vairāku mazo lauku skolu slēgšanu. Krietni samazināts finansējums arī valsts augstskolām - izmaiņas var skart to filiāles. Saruks profesionālo skolu skaits. Ministrija joprojām nespēj nosaukt, cik daudz pedagogiem nāksies atstāt darbu.
Veselības aprūpes reformas lielais rezultāts būs gultu skaita samazināšana, paredzot, ka līdz 2013.gadam pašreizējo 59 slimnīcu vietā paliks 24. Jau no septembra puse no lokālajām daudzprofilu slimnīcām (25) var pārtapt par aprūpes slimnīcām. Reformas mugurkauls būs māsterplāns, kuru Veselības ministrija sola publiskot jūlija sākumā. Šim plānam vajadzētu sniegt skaidrību, kā noritēs reforma.
Lielāko kritiku īpaši ekspertu un darba devēju vērtējumā izpelnījusies valsts pārvaldes reforma, kura līdz šim veikta diezgan haotiski (katra ministrija rīkojas atsevišķi, reorganizējot centrālo aparātu un padotības iestādes, aģentūras), bez izpratnes, kādas funkcijas valsts pārvaldei ir jānodrošina, no kurām var atteikties un kuras jānodod privātajam sektoram. Funkciju audits ir veikts, taču valdība un sociālie partneri par to vēl nav diskutējuši. Tam sola ķerties klāt pēc grozījumu pieņemšanas. Valsts pārvaldes reforma ietver arī nepieciešamību mazināt ministriju skaitu - tam vajadzētu notikt līdz 2010.gada sākumam. Budžeta grozījumi valsts pārvaldi ietekmēs asi - ministrijām no 1.jūlija par 30% būs jāsamazina centrālie aparāti, uz pusi jāsamazina valsts aģentūru skaits un to administratīvie izdevumi, bet par 20% jāapcērp valsts pārvaldē strādājošo atalgojums.