Pieprasījums pēc dzīvokļiem jaunajos projektos Rīgas centrā šobrīd pārspēj piedāvājumu. To sekmē nerezidenti, kurus mūsu valsts ieinteresējusi ar uzturēšanās atļauju iegūšanas iespēju. Jāmin, ka uzturēšanās atļauju piešķiršanai ārvalstu nerezidentiem, kas iegādājušies nekustamo īpašumu Latvijā, ir pozitīva ietekme uz valsts tautsaimniecību.
Vietējie iedzīvotāji pievēršas galvenokārt dzīvokļu iegādei Rīgas guļamrajonos. Rezultātā šajos rajonos jauno mājokļu tirgus situācija stabilizējas. Daudzi pircēji dod priekšroku Pārdaugavai, kas ir tuvu lidostai un pa ceļam uz Jūrmalu. Palēnām palielinās arī to vietējo pircēju skaits, kas iegādājas īpašumus jaunajos projektos. Tiesa, līdz reālai tirgus izaugsmei vēl tālu, ko var skaidrot gan ar banku piesardzīgo kreditēšanas politiku, gan ar lielo starpību starp jauno projektu un sekundārā tirgus dzīvokļu cenām. Pirmskrīzes gados šī cenu starpība bija daudz mazāka, kā rezultātā pircējam, pārdodot savu esošo īpašumu un paņemot kredītu starpības segšanai, bija daudz plašākas iespējas iegūt īpašumā dzīvokli jaunajā projektā.
Savukārt Latvijas reģionu pilsētās vērojama stagnācija nekustamo īpašumu segmentā. Jauno projektu cenas nesedz būvniecības izmaksas. Piemēram, Gulbenē šobrīd dzīvokļa cena ir, sākot no 200 eiro par kvadrātmetru. Rezultātā arī investoru interese par jauno projektu attīstīšanu nav novērojama.
Ņemot vērā iekšzemes kopprodukta pieaugumu un Latvijas iedzīvotāju pirktspējas atjaunošanos, novērojama tirdzniecības centru attīstība. Arī investori ir gatavi atkal ieguldīt investīcijas jaunos tirdzniecības centru projektos.
Arī biroju segmentā sāk iezīmēties pozitīvas pārmaiņas - pieaudzis pieprasījums pēc jaunām un kvalitatīvām biroju telpām. Tomēr šajā nekustamo īpašumu segmentā vēl joprojām ir liels īpatsvars brīvu telpu, kas nozīmē, ka piedāvājums tirgū pārsniedz pieprasījumu. Prognozes liecina, ka brīvo telpu segments varētu sarukt divu trīs gadu laikā un tad varētu parādīties jaunas biroju ēku attīstības iespējas.
Pateicoties eksporta izaugsmei, ražošanas un noliktavu telpu segmentā šobrīd būtu jābūt labvēlīgai situācijai attīstībai. Tomēr ražotāji pret paplašināšanos izturas piesardzīgi.
Jāuzsver vēl tāda tendence, ka banku nekustamo īpašumu pārdošanas cenas veidošanas ideoloģija stipri atšķiras no tās, kuru pielieto celtniecības kompānijas. Mūsējā ir balstīta uz faktiskajiem izdevumiem, kas saistīti ar zemes iegādi un projektēšanu, celtniecības darbu un mārketinga izmaksām. Banku struktūrām, kas īpašumus pārņēmušas izsolēs, ir citi orientieri. Viņu cena bieži vien ir zemāka par pašizmaksu un nekādi nav samērojama ar reālajām celtniecības izmaksām. Šī iemesla dēļ tās var atļauties būt elastīgākas cenu ziņā, kā arī piedāvāt pircējiem izdevīgākas aizdevuma procentu likmes un mazākas prasības pirmajai iemaksai.
* YIT celtniecība valdes priekšsēdētājs